Pēc dakteres ieteikuma šodien biju aizgājis pie fizioterapeita. Toreiz viņa teica, ka viss it kā ir kārtībā, bet nu dažus skriemeļus derētu pabakstīt un iebīdīt tur kur tiem pienākas.
Tās stundas laikā, ko pavadīju pie Vadima (tā nu šim fizioterapijas speciālistam ir vārdā), tiku visādi stumdīts, bīdīts, mīcīts, kā rezultātā esot jau lielākā daļa salikta vietā, tomēr vēl ir kas darāms, ko sakārtos nākamnedēļ.
Esot pie viņa aizdomājos, ka man īpašas sajēgas par to, kas tiek darīts nav. Līdz ar to ar mani var darīt vienu, teikt pavisam ko citu un es to tā arī nezinātu. Un tas nu ir lielais jautājums par uzticēšanos..tāpat kā mēs uzticamies lidmašīnas pilotiem, sākot no brīža, kad iekāpjam lidmašīnā.
Te nu es, Renārs Roze, Renchix, Rencis Ripinātājs, centīšos ik pa laikam ierakstīt savus piedzīvojumus un domas par to, kas ar mani ir noticis
otrdiena, 2007. gada 16. oktobris
2 komentāri :
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).
šitā nezināt, ko ar tevi dara, gan nav labi. noteikti iesaku painteresēties, lai taptu skaidrāks. ne jau neuzticības dēļ, bet gan zināšanu pēc. vinemēr ir labi pašam saprast, kas ar tevi notiek.
AtbildētDzēstVaru tev piekrist. Principā šī pasaule sast'va tikai no uzticēšanās vien. Bet nu jāskatās uz to tā, ka ne jau nu visi tev ļaunu vēl un cenšas apšmaukt. Domāju lielākā daļa ir pozitīvi tendēti cilvēki.
AtbildētDzēst