Šodien skrienot atkal notika tas, ko man parasti nepatīk darīt. Treniņa laikā skriet 2x pa vienu un to pašu vietu. Tīri teorētiski jau sākums un beigas vienmēr sakrīt, bet mežā tālāk no mājām man patīk skriet tā, ka krustā skriet nesanāk.
Skrienot distancē krustā skriešana ir visnotaļ izdevīga, jo, ja sanāk laiks, ir iespējams izpētīt apkārtni un otrreiz skrienot garām jau ir kaut kāds priekšstats par konkrēto vietu. Tomēr skriešana treniņā ir mazāk aizraujoša līdz ar to interesantāk ir skriet pa nebijušām vietām. Ogres meži gan ir izskraidīti krustu šķērsu, tāpēc aizvien grūtāk ir atrast ko jaunu, bet labāk skrienu vienu lielu apli nevis skriet vairākus mazus aplīšus. Tā teikt, lai ainava acu priekšā mainās.
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).