Šodien bija viena no tām reizēm, kad bija vajadzīgs liels gribasspēks, lai izietu uz vakara treniņu. Ārā laiks bija izcili štruntīgs - lietus un vējš, un vispār tāds drūms. Treniņu partneris arī apslimis un tāpēc uz treniņu bija jāiet vienam. Beigu beigās pēc diezgan ilgas laika vilkšanas uz treniņu aizgāju un beigās pat noskrēju vairāk nekā sākumā biju domājis un biju arī ļoti priecīgs par treniņā paveikto.
Tā, ka joprojām paliek spēkā mana senā doma, ka galvenais ir kaut kā dabūt sevi laukā no mājas, pēc tam vairs nekādi jautājumi un domas par neskriešanu nerodas.
Te nu es, Renārs Roze, Renchix, Rencis Ripinātājs, centīšos ik pa laikam ierakstīt savus piedzīvojumus un domas par to, kas ar mani ir noticis
ceturtdiena, 2008. gada 10. aprīlis
1 komentārs :
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).
Jap, tā tas ir. Ja ir ticis ārā no mājas un sācis skriet, tad tā nepatika ir kaut kur prom.
AtbildētDzēst