Īsti vēl nav

Kurzemes pavasaris ir aizvadīts un ja pēc vakardienas distances biju visnotaļ apmierināts ar savu skrējienu, jo lai arī 18.vieta, tomēr uzvarētājam zaudēts ne pārāk daudz.
Šodien bija pavisam citādāk. Purvi bija auksti, laiks arī ne pārāk patīkams un arī neripoja kā gribētos, it sevišķi distances beigu daļā. Bet kronis visam bija kļūda distances otrajā pusē, kad gandrīz dabūju DSQ - pieskrēju pie punkta, atzīmējos un, jau skrienot prom no tā, pēc kādiem 50 metriem sāku domāt, ka tas laikam nebija mans punkts. Brīdi vēl šaubījos vai skriet atpakaļ, tomēr nolēmu, ka jāaizskrien un tomēr jāpārbauda. Kā izrādījās, tad patiesi numurs bija cits, un tajā brīdī, lai arī it kā zināju, kur esmu, kaut kas aizvērās un punktu paņemt neizdevās, pagāja kāds laiciņš kamēr to atradu. Pēc tās kļūdas gan sāka palikt grūti skriet, gan arī dažas sīkas kļūdas uztaisīju, varbūt vienkārši pazuda motivācija.
Secinājumi pēc Kurzemes pavasara ir vairāki. Kalnos vēl ir pagrūti, toties skriešana pa purvu, vismaz pašam likās ļoti laba, ar karti, protams, vienmēr var darboties labāk, tomēr vismaz pirmajā dienā orientēšanās padevās visai labi, izņemot vienu kļūdu. Taču kopumā sagatavotība vēl nav tajā labākajā punktā, tāpēc jācer, ka nākamās reizes izdosies labākas.
Un kā jau biju paredzējis esmu dabūjis ceturto ieskaiti Pasaules rangā (WRE), kas vēl šodien mani ierindo 207.vietā. Rīt jau būs 7.aprīlis un pagājušā gada Kurzemes pavasara rezultāts dzēsīsies un nokritīšu atpakaļ apmēram turpat, kur biju pirms šīs nedēļas nogales mača.