Pēc 6dienas un 7dienas neskriešanas pirmdienas vakarā devāmies lēnā paskrējienā, tāds pats bija arī vakar pašā vakarā. Un šo abu skrējienu laikā cenšamies pievērst sportam jaunu ripinātāju vai, pareizāk sakot, atgriezt skrējēju ierindā, jo nu jau gandrīz desmit gadi pagājuši kopš kompass ir pakārts uz nagliņas.
Taču vēl pirms vakara skrējiena jau diezgan dziļā pēcpusdienā pēkšņi sagribējās skriet, ārā bija smuks laiks, uzvilku botas un devos uz mežu. Ierastais meža ceļu pamats tika nomainīts pret krietni mīkstāku, jo daļu treniņa noskrēju pa purviem un izcirtumiem, kur saulainajā sajūtas bija vienkārši lieliskas. Tagad arī zinu, ka šogad vismaz Ogres purvos melleņu ražai jābūt ļoti labai.
Šodien beidzot arī biju pie fizioterapeita, kurš apskatīju manu kāju un, šķiet, ka vismaz viena problēma būs novērsta. Redzēs ko kāja treniņa laikā teiks. Pēc 2 nedēļām gan paredzēta vēl viena reize, kad skatīsim, kas celim īsti ir noticis, taču viennozīmīgi bija vērts aiziet. Visvairāk man patika, ka viena kāja bija kļuvusi īsāka par otru, taču padarbojoties ar saitēm un muskuļiem izdevās to atgūt iepriekšējā garumā.
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).