Nu jau labu laiku mans zvēru uzskaitījums ir apstājies. Viena vienīga ieesla dēļ - krietni sen neviens lielāks zvērs par lapsu, kura pārskrēja pār ceļu, kad braucu uz Gulbeni, un vāveri, ko aizvakar sēņojot sastapu, nav manīts. Tā vien šķiet, ka periodā, kad gads atkal pagriezies uz ziemas pusi, sēņotāji ir nākuši zvēru vietā, jo to tagad ir tik daudz, ka pat atsevišķu uzskaiti man būtu grūti vest. Visticamāk viņi tos zvērus ir aizbaidījuši.
Jācer vien, ka sestdien un svētdien Latvijas čempionāta mežos sēņotāju būs krietni maz, citādi vēl sanāks kā LČ garajā distancē, kad sēņotāju/ogotāju noturēju par dzirdināšanas punktu.
LČ izloze gan nav nesusi pārsteigumus, kā ierasts startēju sākumā, varētu pat teikt pašā sākumā, jo vien trīs citi mūsu grupas sportisti vēl pirms manis dzīs vagas. Labi vismaz, ka mums nav jāstartē arī paša mača sākumā.
Rīgas mežos gan ir suņi un saimnieki, kuri netiek ar viņiem galā...
AtbildētDzēst