Tā vien šķiet, ka mežā vēl tik drīz atgriezties neizdosies, jo strauji kūstošais sniegs palicis pavisam slapjš, un, liekot pie zemes kāju nereti tā cauri slapjajam sniegam nonāk līdz pat zemei. Tad nu jāgaida, kad šis sniegs nokusīs, un jācer, ka nākamais vairs neuzsnigs.
Te nu es, Renārs Roze, Renchix, Rencis Ripinātājs, centīšos ik pa laikam ierakstīt savus piedzīvojumus un domas par to, kas ar mani ir noticis
ceturtdiena, 2008. gada 27. novembris
Jāskatās no pozitīvās puses
Tam, ka uzsnieg gauži daudz sniega, kas, protams, būtiski traucē skriešanu, ir arī savs labums. Lielie sniega daudzumi mežā liek meklēt citus sausākus un mazāk sniegotus ceļus. Līdz ar to arī piespeidu kārtā nākas dažādot pēdējo nedēļu ierastos aplīšus. Lai arī pēdējās dienās tā dažādošana ir pārvērtusies skriešanā pa šoseju (ir mums te arī tādas, pa kurām mašīnas brauc ļoti maz), tomēr īpaši par to nesūdzos, jo šad un tad arī skriešana pa cietāku pamatu var noderēt.
3 komentāri :
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).
Es gan ceru, ka uzsnigs, un daudz. Lai beidzot ir tāda īsta BALTA ziema. Pa kupenām skriet ir forši. Un krietni gaišāks arī ir! Es esmu par sniegu! :)
AtbildētDzēstJā, un pa sniegu skrienot arī pamatīgi trenē kāju spēku. Man arī patīk.
AtbildētDzēstJO vairak jo labaak sniega... ;)
AtbildētDzēst