Rembates aplis jeb "Skrien par Latviju"

Šodien kā jau gaidīts biju Rembatē. Lai arī pasākums pilnīgi oficiāli tiek saukts par "Rembates apli", tomēr tā kā tas iekrīt reizē ar Latvijas dzimšanas dienu, tad tikpat labi varētu arī būt "Skrējiens par Latviju". Kā ierasts ir atklāšanas parāde ar himnu, šogad gan izpalika ierastais svētku koncerts, kas gan pasākumu īpaši nesaīsināja, jo laikam parasti tas koncerts vienkaŗši ir tāpeč, lai sportistiem būtu ko darīt, kamēr tiek rēķināti rezultāti.

Šogad, šķiet, bija rekordskaits dalībnieku, jo starts bija nevis 11os, kā plānots, bet vismaz 15 minūtes vēlāk, jo dalībnieki pieteicās patiešām ļoti daudz. Šur tur pavīdēja ziņa par 120 dalībniekiem, varbūt arī tā tas bija.

Sliktā lieta šodien jau, protams, bija vēsais laiks, taču, kā par brīnumu, skrienot biju piemirsis gan par to, ka varētu salt rokas vai deguns, jo ar to šodien problēmu nebija. Arī nedaudzās ledus peļķes skrējienam nu nepavisam netraucēja.

Pagājušogad finišēju kā pirmais ar rezultātu 38:13 10,8km garajā aplī, un šogad īpaši necerēju uz kaut ko labāku, jo labi saprotu, ka šī brīža treniņu grafiks nu nepavisam nav tendēts uz to, lai uztrenētu ātrumskriešanu. Startā uzreiz pa priekšu aizskrēja Ivo Žigadlo, kas Valmieras maratona laikā vinnēja 17km distanci, kā arī Normunds Freimanis, kurš gan ir visamz gadus 15 vecāks pa rmani, tomēr skrien vēl joprojām gana ātri. Tā nu pirmo 1-1,5km skrēju aiz viņiem, taču ātri sapratu, ka, tādā tempā skrienot, līdz galam nebūs viegli tikt. Tā nu ļāvu viņiem skriet un turpināju skriet "savā tempā", kas arī ik pa brīžam bija cīņa ar sevi, ka tomēr ir jācenšas skriet un nesamazināt tempu.

Divos zīmīgajos pagrieziena punktos centos atcerēties, kādi bija mani starplaiki pirms gada, lai varētu prognozēt rezultātu. Pēc sajūtām pilnīgi noteikti šogad bija grutāk, un līdz ar to likās, ka skrienu ātrāk, tāpēc arī cerēju, ka rezultāts būs labāks kā pirms gada. Taču finišēju ar rezultātu 39:01, kas ir par 48 sekundēm sliktāk kā pagājušogad, taču tik un tā esmu pietiekami apmierināts ar skrējienu un 2.vietu savā grupā (trešā kopvērtējumā), lai arī pirmajiem zaudēju  gandrīz 2 minūtes.

Nākamgad droši vien braukšu atkal un jāsaka, ka šajā mačā ir grūti būt patiesi labā sportiskajā formā, ja vien ļoti neizstiepj sacensību sezonu, vai arī negatavojas kādam nopietnam skrējienam (maratonam) vēl gada beigās.

Iededzies par Latviju!