Taču šobrīd laikā, kad visas takas un ceļi mežā ir varen slīdīgi, īpašu variantu kā izvairīties no skriešanas pa šoseju nav, un reizi pa reizei arī nākas pieciest vēju, kas pūš tieši sejā.
Te nu es, Renārs Roze, Renchix, Rencis Ripinātājs, centīšos ik pa laikam ierakstīt savus piedzīvojumus un domas par to, kas ar mani ir noticis
sestdiena, 2009. gada 24. janvāris
Vējš
Skriet pret vēju nav ne viegli, ne arī īpaši patīkami. Taču, ja šādi, skrienot pret vēju gandrīz stundu, Tu zini, ka pienāks brīdis, kad varēsi griezties apkārt un vējš pūtīs mugurā, tad pretvēja skriešanu ir daudz vieglāk pārdzīvot. Protams, atpakaļ skriet ir daudz vieglāk, lai gan tādas īpašas sajūtas, ka pūstu mugurā un 'nestu' uz priekšu nav.
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).