Te nu es, Renārs Roze, Renchix, Rencis Ripinātājs, centīšos ik pa laikam ierakstīt savus piedzīvojumus un domas par to, kas ar mani ir noticis
piektdiena, 2009. gada 31. jūlijs
Vīri uzdarbojas
ceturtdiena, 2009. gada 30. jūlijs
Dažādās lietas
- Uz Ogres stadionu nav vērts iet vēlāk par 22.00, jo tieši tad stadions tiek slēgts un treniņu nākas pārtraukt pusceļā.
- Kokneses parkā sanāktu gluži labs meža/parka sprints. Pilsdrupās gan skriet nez vai kāds laistu, bet parkā taciņu un ceļu un arī apskates objektu ir gana.
- Diezgan nepatīkami, ja bažas treniņplāna izpildei rada mistisks kodums potītes apvidū. Kukaini, kas bija pie vainas neredzēju, bet to, ka pēc rīta koduma vakarā potīte bija krietni resnāka, gan manīju. Vēl nākamajā rītā nācās skriet ar pietūkušu kāju.
piektdiena, 2009. gada 17. jūlijs
Ogres stadions
Pirmais simtnieks
http://iof.6prog.org/WR_Aths.aspx?fed=LAT&how=F&sort=R
otrdiena, 2009. gada 14. jūlijs
Apkārt Vaidavas ezeram
Kā cerēts sestdien startēju SPORTLAT rīkotajā skrējienā "Apkārt Vaidavas ezeram". Pirms gada diezgan karstā laikā apkārt ezeram apskrēju 39:21, izcīnot piekto vietu. Tā kā skriešanas sacensībās pa lielam vietu kārtību finišā jau var prognozēt pirms starta, zinot dalībnieku sastāvu, tad redzot, ka ātrākie skrējēji, kas pavasarī Cēsīs finišēja pirms manis, atbraukuši nav, bija skaidrs, ka būs iespēja pacīnīties par uzvaru.
Galu galā skrējiens izdevās varen labs, un ja vien neskaita pirmos ~4 kilometrus, kad aiz muguras vēl dzirdēju konkurentu elpu, tad pārējo noskrēju viens pats, īsti pat atpakaļ neskatīdamies. Atpakaļ neskatīšanās gan arī bija iemesls tam, kāpēc pusotru kilometru pirms beigām sāku vēl nedaudz kāpināt ātrumu, jo aiz muguras braucošo velosipēdu noturēju par skrienošu sportistu. Un tā nu ar ātrajām beigām finišēju pēc 37 minūtēm un 6,3 sekundēm, pagājušā gada rezultātu uzlabojot par vairāk kā 2 minūtēm. Otrās vietas ieguvēju, kā izrādās, apsteidzu par vairāk kā minūti.
Vienīgi, kā jau ierasts šosejas skrējienos, distances garumu organizatori gan bija norādījuši nepareizi. Katrā ziņā nolikumā rakstīto 11,7 kilometru vietā, Gmap-Pedometer.com lapā samēriju vien 11,4 kilometrus. Taču tas jau daudz neko nemaina, un sagurums pēc skrējiena kājās bija ne mazāk liels.
Nu gan izskatās, ka līdz Pasaules čempionātam vairs nopietnās sacensībās startēt nav plānots. Un kā skaitītājs lapas augšpusē rāda, vēl ir 33 dienas atlikušas, lai saliktu pēdējos punktus uz "i" pirms lielajiem skrējieniem Ungārijā. Jau tagad zinu, ka startēšu garajā distancē un sprintā, tad nu šim distancēm raksturīgajām lietām pievērsīšu īpašu uzmanību turpmākās nedēļas.