Šodien WorldofO.com bija kārtējais ieraksts sadaļā Christams Route, kur katru decembra dienu tiek piedāvāts kāds interesants etaps no kādām sacensībām un parādīti arī labāko sportistu ceļi šajā etapā, kā arī raksta lasītāji var iezīmēt, kā viņi veiktu šo etapu, ja startētu sacensībās.
Līdztekus ierastajai etapa analīzei raksta nobeigumā parādītas šī apvidus kartes izmantojot dažādus zīmēšanas stilus - ar mazāk detaļām un vairāk detaļām:
Arī Latvijā var gluži labi novērot, kā kartes ir kļuvušas objektu pārbagātinātas salīdzinājumā ar kartēm, kas tapušas padomju laikos. Arī Ogres Zilo Kalnu karte vecajā izpildījumā bija daudz elementārāka, lai gan arī jaunā no attēloto objektu pārbagātības vēl daudz atpaliek no, piemēram, Magnētā izmantotajām, kuras ne par velti jau tiek drukātas 1:7500 mērogā, lai visi pēc karšu zīmētāja domām attēlojamie objekti satilptu tajā kartē un kartes pamazām pārvērstos par shēmām.
Pats gan esmu pret karšu piepildīšanu ar nevajadzīgiem objektiem (un arī pret standarta mērogu (1:10000, 1:15000) neizmantošanu), jo lielākā daļa kartē attēloto objektu tāpat nav nepieciešami lielā ātrumā orientējoties. Līdz ar to daudz sarežģītāka paliek ģeneralizācija, ko nav paveicis kartogrāfs, un sportistam pašam nākas atmest daudz vairāk liekās informācijas. Tāpat, cenšoties kartē iezīmēt visas apvidū redzamās detaļas (kas tagad ir jo īpaši populāri, izmantojot par pamatu apvidus lāzerskanējumus) bieži vien ne viss uzzīmētais ir tik viegli reāli apvidū pamanāms. Toties pie labas ģeneralizācijas ir krietni lielāka pārliecība, ka viss, kas kartē ir attēlots būs reāli arī dabā pilnīgi pārliecinoši pamanāms (šis attiecas arī uz 5m horizontāļu izmantošanu kartēs, kas, manuprāt, Latvijā pēdējā laikā ir tikpat kā izzudušas no kartēm, lai gan vietām tās būtu pat vēlamas).
Vai Tev arī labāk patīk kartes ar lielāku ģenerealizāciju, vai tomēr dod priekšroku sīkāk izzīmētai kartei?
Es domāju, ka jebkurai kartei jābūt tādai, ko var izlasīt 1:15 000 mērogā. Man šķiet, ka pat kaut kādos noteikumus ir tas, ka kartei jābūt zīmētai 1:15000 un palielinātai līdz 1:10000.
AtbildētDzēstBet no otras puses, man detalizētas kartes patīk, esmu arī pie tādām pieradis, jo tajās ir attēlots viss un nav nekādu brīnumu, ka kaut kas ir izlaists.
Man personīgi traucē tas, ka skrienot Magnēta 7500 mēroga kartēs izstrādājas attāluma izjūta, un pēc tam, skrienot 10 000, man ir problēmas ar attāluma izjūtu..., es būtu daudz priecīgāks, ja Freimaņa kungs Magnētā lietotu 10 000 nieces...:)
AtbildētDzēstHello! Nice to see this discussion on your blog! As I see it, the old style maps work well until runner makes a mistake. Once you have to relocate, the new map works better and is more fair. The biggest challenge for detailed style mappers is to make the map readable. Orienteers themselves should be able to simplify the contours on their route.
AtbildētDzēstOn many great karst areas in Slovenia scale 1:15000 is not possible to use. Even with the heavy generalization as you can see on the left map samples. I think it would be real pity not to use those areas for orienteering just because they don't fit to 15000. Ivan.
Šķiet Baltijas čempionātā bija tās 15000 kartes, kuras, lai varētu nolasīt, bija jāapstājas. Tas nu bija par traku, nevar karti, kas zīmēta kā 1:10000 printēt uz 15nieci.
AtbildētDzēstNu šī ir bezgalīga diskusiju tēma. Galvenais jau tomēr ir kartes lasāmība. Un nedrīkst būt tā, ka sacensību rezultātu izšķir redzes asums. Vismaz man būtu lielas problēmas, ja smalks kāpu reljefs būtu 15000 mērogā. Pārāk liela detalizācija, protams, arī var traucēt, bet ģeneralizāciju jau var veikt katrs pats veicot distanci, nepievēršot uzmanību visām detaļām. Šinī ziņā man ļoti palīdzēja viena Tjerī distances analīze, kurā viņš vienkāršoti parādija, kā izvēlas savu ceļu starp punktiem. Ļoti sarežģītā apvidū viņš "sīkumus" vispār neņem vērā. Tikai izvēlas kādu konkrētu orientieri nākošā punkta tuvumā un dodas uz to. Un punktu ņem no tā.
AtbildētDzēstvienozīmīgi esmu par nebūtisko detaļu neatēlošanu kartē. Ģeneralizācija ir jāveic kartogrāfam! Kā galvenais iemesls, lai nekristos sportistu ātrums distancē, tāpēc ka ir jāpstājās lai nolasītu karti augstā pūlsa dēļ!
AtbildētDzēstVienreiz diskusēju par šo tēmu ar Somu treneri. Un viņš apgalvoja, ka esot tāds nosaukums, ka karti zīmē 15nieka mērogā un tad pēctam iespiež vai drukā pēc vajadzības...
AtbildētDzēstTā kā runājām galvenokārt par Somijas apvidu, tad pilnībā loģisks jautājums ir par to, ko tad īsti un cik daudz attēlot kartē, jo vietām objektu ir patiešām daudz... Tad nu viņi ir pilnībā atteikušies no izgāztu sakņu attēlošanas kartē, jo tas ir nepastāvīgs objekts. Ir pārgājuši uz 5m augstumlīkņu attēlošanu. Un pats galvenais esot tas, ka labs kartogrāfs uzzīmē karti, kas ir labi lasāma lielā ātrumā. Un tur jau arī izpaužas kartogrāfa meisterība. Protams varam nosaukt par meistarīgu to kartogrāfu, kas spēj uzzīmēt 98,9% objektu kartē, bet jautājums, vai tas ir vajadzīgs. Iespējams, ka tas pat traucē. Iespējams, ka tad, lai vispār k-ko nolasītu kartē ir jāpāriet soļos, vai pat jāapstājas. (šī gada LV čempis stafetē kā piemērs;)).
Viss jau būtu skaisti, bet piemēram aizbraucot no Latvijas uz Somiju un sakļūdoties un sākot "meklēt" KP, paliek visai interesanti, jo apstājoties, ne viss vairs tik rožaini izskatās un liekas ka trūkst kartē attēlotu objektu, pie kā piesaistīties...
Secinājums: Kartogrāfam ir jābūt visnotaļ spēcīgam čalim;)
Prieks, ka esat sākuši aplūkot šo problēmu. ISOM (IOF karšu standarti) nosaka, ka klasiskā OS karte jāzīmē M1:15 000, bet bērniem un senioriem ar vājāku redzi, mērogs jāpalielina uz 10 000. Freimanis ar saviem Magnēta M1:7 500 ir sajaucis visu klasiku :(( Un skumīgi, ka jaunā paaudze Latvijā gandrīz vairs nav skrējusi normālā 15 000cē, jo tādas vairs nezīmē.
AtbildētDzēstNegatīvā tendence samazināt mērogu saistīta ar OS komercializāciju, jo mazākā teritorijā ar mazākām izmaksām iespējams noorganizēt sacensības. Tāpēc arī izveidojusies nepieciešamība karti "piemēslot" ar nevajadzīgiem un bieži vien izdomātiem objektiem, lai karte lietotājam šķistu interesantāka. Interesanti bija novērot Kāpas daudzdienās reljefa attēlojumu atsevišķās vietās. Kā paugurs atsevišķās vietās tika attēlots aveņu puduris vai eglīšu paauga. Līdzīgi novērots arī citur, kur izmantotas LIDAR tehnoloģijas. Acīm redzot kartes autori nav līdz galam izstaigājuši visu teritoriju. Šobrīd sacensību organizatoru rīcībā reti kad ir tādi finansu līdzekļi, lai varētu atļauties finansēt pilnīgi jaunu apvidu uzmērīšanu liela mēroga kartēm. Tāpēc šeit vārds būtu jāsaka LOF karšu komisijai, jāizveido noteikts karšu standarts, kas atbisltu noteiktu sacensību līmenim. Ar cieņu, Dagnis
AtbildētDzēstmagnētā 7500 man ir labāks par 10 000, jo ātri skrienot ir vieglāk salasīt karti, pamanīt papildus detaļas ko 10 000 šad tad nepamanu. psiholoģiski protams var likties ka viss tiek nolasiits (tas pats kas ar Kaapas pleeves maisiniem) tas sis tas netiek ieveerots. to cik raibs ir kartee var reguleet bet 7500 ir noteikti progresiivaaks jo orientēšanās sākas ar to ka var ieraudzit kas vispar kartee attēlots, tikai.
AtbildētDzēsttad seko generlizacija, un tas jau atkariigs no taa cik informaacijas katrs spēj ātrumā "pārvārīt". 15000 neder jo tādu muļķu kas meža vidū akmeni stundu gribēs meklēt paliek arvien mazāk. nu protams tas neatiecas uz profiem, tiem vienlaga un tie adaptēsies jebkurā situācijā, bet risks pastāv :)
AtbildētDzēst