ceturtdiena, 2010. gada 21. janvāris

Par izlasēm un atlasēm

Gada beigās saskāros ar faktu, ka, nezinot laicīgi atlases sacensību datumus, nevaru plānot savu sezonu, nevaru zināt, vai konkrētajā nedēļas nogalē man būs jāstartē o-sacensībās vai varu, piemēram, startēt kādā skrējienā. Jaunās atlases 2010.gada sezonai tiks publicētas tuvākajās dienās, jo jau vakar valdes sēdē ar tām iepazināmies, taču būtībā lielu izmaiņu kopš pērnā gada kopējā sistēmā nav. Pagājušā gada ziemā, ka LOF valdē bija spriešana par izlasēm, uzrakstīju savu skatījumu par izlašu komisijas darbu un atlašu veidošanu, kas zina, varbūt kādreiz arī tas notiks tieši šādi:

Izlases komisijas mērķis – Nodrošināt spēcīgāko izlasi* (skat zemāk) dalībai nozīmīgākajās starptautiskajās sacensībās, t.i., Baltijas, Eiropas un Pasaules čempionāts, Pasaules spēles. Lai šo mērķi īstenotu nepieciešams:

  • Prasmīgi izveidoti un sportistiem skaidri izprotami atlases kritēriji – pirms tiek izlemts par kandidēšanu uz izlasi un mērķtiecīgi tam gatavojoties, sportistam ir jābūt skaidrībai uz ko viņš pretendē, iekļūstot izlasē. Galvenie principi šādas atlases sistēmas izveidē:
    • Divu sportistu spēki konkrētā laika momentā ir salīdzināmi, tiem startējot vienās sacensībās, vienādos apstākļos. Dažādas tabulas – rangi, kausi un kopvērtējumi, ne vienmēr atspoguļo patieso spēku samēru, it sevišķi, ja dalībnieku rezultāti šajās tabulās ir līdzīgi (piemēram, IOF Pasaules ranga 130. un 160.vietā esošo sportistu reālie spēki varētu būt ļoti līdzīgi, lai arī nomināli tos šķir 30 vietas);
    • Izlasē iekļūst pēc atlašu rezultātiem vai citiem iepriekš noteiktiem kritērijiem;
    • Ja tiek iekļauts punkts par iespējamu dalībnieku iekļaušanu izlasē ar izlases komisijas lēmumu (kas nav vēlams) tad jābūt konkrēti pateiktiem gadījumiem, kad šo var izmantot** (Piemēram, kritērijs lēmuma brīdī, ka sportists ir labāk startējis citās sacensībās, nav objektīvs, jo iepriekš nav bijis noteikts, ka citu sacensību rezultāti tiks ņemti vērā izlases veidošanā. Tāpat, piemēram, iepriekšējo sezonu rezultāti nav objektīvi kritēriji lēmuma pieņemšanas brīdī);
    • Tiek noteikta kārtība, kas nosaka, kurās distancēs sportists čempionātā startē. Vēlams atlasās uz konkrētām distancēm;
    • Tiek noteikta starta grupu piešķiršanas kārtība (piemēram, sportisti izvēlas secībā pēc ieņemtās vietas atlasēs, izlases vadītāja lēmums);
    • Tiek noteikta stafešu veidošanas kārtība (piemēram, pirmās dienas rezultāti, rezultāti atlasēs, izlases vadītāja lēmums, vēsturiski sasniegumi);
    • Bez atlasēm komandā iekļauto sportistu rezultāti netiek ņemti vērā, kalkulējot koeficientus – sportistiem/izlases kandidātiem jāsacenšas savā starpā nevis ar tiem, kas jau iekļauti komandā;
    • Savlaicīgi publicēti kritēriji, kas nosaka kārtību tikt iekļautam komandā bez dalības atlases sacensībās.
  • Izlases dalībnieku un kandidātu periodiski koptreniņi/nometnes:
    • Iespēja sportistiem savstarpēji apmainīties ar idejām, jaunām treniņu metodēm
    • Uzlabot izlases kopējo mikroklimatu, savstarpējās attiecības
    • Sportistiem ir plašas iespējas individuāli trenēt fizisko sagatavotību, orientēšanās tehnikas pilnveidošana galvenais uzdevums šādiem koptreniņiem
    • Izlases komisijas uzdevums – koordinēt šādu koptreniņu norisi

* Prioritātei jābūt, ka minētajās sacensībās startē esošajā brīdī stiprākā izlase. Mums nav izlases treneru, kas nepārtraukti strādātu ar izlasi, kas garantētu spožas izlases sportistu nākotnes perspektīvas. Izlasē neiekļuvušajiem sportistiem ir iespējams pilnveidot savu meistarību un uzkrāt pieredzi citās augsta līmeņa starptautiskās sacensībās – startējot sacensībās ārzemēs (O-Ringen, Jukola, 10-MILA), ko bieži vien sedz šo sportistu ārvalstu klubi, tāpat par saviem līdzekļiem iespējams startēt Pasaules kausa posmos.

** Pielietojot izlases komisijas lēmumu, it sevišķi ar tā rezultātu iekļaujot izlasē kādu komisijasprāt „perspektīvu” sportistu, pastāv risks, ka sportists, kurš, vērtējot pēc atlasēm, ir starp labākajiem, tomēr viņa vieta tiek atdota kādam citam, var zaudēt motivāciju turpmākiem treniņiem. Savukārt tāpat pastāv risks, ka sportists, kurš pēc komisijas lēmuma ir iekļauts izlasē, turpmākos gadus var neattaisnot uz viņu liktās cerības. Rezultātā var izveidoties situācija, kad gan pirmais, gan otrais sportists no sporta aiziet, un izlases rezultāti pasliktinās.

Renārs Roze, 03.02.2009

3 komentāri :

  1. Latvija...tas ir normaali

    AtbildētDzēst
  2. Bērniem šallītes sien,lai snīpis nenosaltu;skimeni-lieto maskas(banditos),plāksterus,uzpurņus(kā gāzmaskas-sasilda gan gaisu,gan burkānam siltumnīcas apstākļi!);arī lielas saulenes palīdz samazināt saldējamo laukumu...etc

    AtbildētDzēst
  3. Būtu jau varen skaisti, ja šitā notiktu. A tagad pat zirgam skaidrs, ka izteikta līdera rezultāta ņemšana vērā, rēķinot koeficientus, piešķir atlases sacensībām dažādu svaru atkarībā no tā, vai līderis, kurš izlasē jau ir iekļauts, atlasēs startē vai nestartē.

    AtbildētDzēst

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).