Mazuma pieskaņa

Vakar pēc treniņa aizdomājos par interesantu lietu. Ir reizes, kad treniņam nesanāk īpaši daudz laika, un tā iemesla dēļ treniņš tiek saīsināts. Reizēm gadās, ka treniņš tiek noīsināts jau paša treniņa laikā, taču lielākoties jau iepriekš zinu, ka man daudz laika treniņam nav. Tā lūk aizdomājos par to, kāda ir mazākā distance vai laika sprīdis, dēļ kura būtu gatavs vispār iet laukā no mājas. Man šķiet, ka dēļ 15-20 minūšu skrējiena nemaz netērētu laiku un skriet neietu, jo, ģērbjoties un mazgājoties pēc treniņa, gandrīz vairāk laika tiktu veltīts šim procesam nevis pašam treniņam.

Protams gadās izņēmumi. Pagājušogad Norvēģijā, kad bijām Pasaules kausā, tad vakarā gājām kopā skriet ~15 minūtes ar peldi beigās, taču tas vairāk bija kā tāds atjaunojošs paskrējiens un par treniņu jau to īsti nenosauksi. Tāpat arī orientēšanās sprinta sacensībās sanāk skriet vien ~15 minūtes, taču ar iesildīšanos un atsildīšanos tur tā kustēšanās sanāk krietni ilgāka.

Jebkurā gadījumā, sākot tikai skriešanas gaitas, 15 minūšu skrējiens, iespējams, ir maksimums ko vajadzētu pirmajās reizēs mēģināt, taču arī tad droši vien dēļ 5 minūšu skrējiena jaunais skriešanas aktīvists skriet neies. Bet ar laiku droši vien šis minimālā treniņa slieksnis pieaug. Un tad nu ir jautājums, vai arī Tev, dārgais lasītāj, ir kaut kāds iedomāts minimālais treniņa laiks vai distance, par kuru mazāk Tu neredzi jēgas skriet?