Apmēram nedēļu man mājās nebija ūdens. Lielais sals darīja savu un ūdensvads aizsala, atstājot mūs bez ūdens. Un lai arī apkārt mājai sniega kaudzes ir tik lielas, kā sen tās nav bijušas, tomēr sniega kausēšana, lai dabūtu ūdeni kaut kādām nepieciešamākajām lietām - trauku mazgāšanai, tualetei u.tml, ir visai laikietilpīga padarīšana un arī ūdens daudzums, ko var dabūt no pilnas bļodas ar sniegu, ir visai niecīgs.
Pirmajā vakarā arī atteicos no treniņa, jo nebija jau kur mazgāties, taču nākamajā dienā sapratu, ka to, kad ūdens atgriezīsies, es paredzēt nevaru, un tāpēc jau neiešu izlaist treniņus. Taču, tā kā nomazgāties pēc treniņa arī vajag, tad sapratu, ka mazgāties var arī laukā sniegā. Tā nu vairākas dienas mana pēctreniņu procedūra bija norīvēšanās ar sniegu. Un, ja pirmās dienas tā padarīšana likās visai saldējoša, tad jo dienas, jo patīkamāka kļuva šī nodarbe. Piedevām no norūdīšanās viedokļa domājams arī šī ir gluži laba lieta. Ne velti vecajā krievu filmā "Fortūnas džentelmeņi" galvenais varonis savus aizbilstamos no rīta dzina sniegā vingrot.
Pēdējās dienas gan atradu citas alternatīvas treniņiem, kur bija pieejama arī duša (kaut vai - treniņš manēžā), taču tik un tā sniegā esmu paspējis nodušoties un nu jau arī atkal mājās ir ūdens.
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).