Gatavojoties mājās

Orientēšanās sporta īpatnība un skaistums ir tajā, ka katru reizi sacensības notiek jaunā vietā, jaunā apvidū. Un pat, aizvadot treniņus līdzīgā apvidū, nekad nezini kā izskatīsies apvidus pašā sacensību vietā, ja vien, protams, tur jau iepriekš neesi bijis. Līdz ar to katrs skrējiens mežā ir kā jauns piedzīvojums, arī tad ja pat sacensības tur jau ir bijušas, jo distance tik un tā būs cita.

Pirms lielajām sacensībām sacensību apvidū uzturēties jebkurā gadījumā ir aizliegts, taču arī mazākos mačos, pirms kuriem līdzīgā apvidū treniņus uztaisīt nesanāk, sacensībās var gadīties ierasties apvidū kādu nemaz neesi gaidījis. Lai, ierodoties sacensību vietā, pārsteigumu būtu mazāk, daļu informācijas par sacensību apvidu var iegūt, esot vēl mājās.

Pirmā lieta, kur gūt informāciju, ir dažādas orientēšanās kartes no līdzīga apvidus, blakus esošas kartes, vai vecās karšu versijas, kuras nu jau internetā var atrast bezgala daudz (nu kaut vai http://omaps.worldofo.com).

Otrs informācijas avots ir fotogrāfijas no apvidus, kas ļauj jau vizuāli iztēloties to, kā izskatās sacensību vietā. Fotogrāfijas no apvidus ir arī labs papildinājums apvidus kartēm, jo no kartes ne vienmēr var nolasīt konkrētajai vietai raksturīgās iezīmes - veģetāciju (meža biezumu) sacensību apvidū, pamatu zem kājām un citām līdzīgām lietām, kuras foto var redzēt. Sprinta apvidum pilsētās nu jau ir papildus iespēja tā, ka daudzviet ārzemēs ir pieejams GoogleMaps StreetView iespēja (ir jau parādījušies arī vairāki līdzinieki šim pakalpojumam, arī 1188.lv ir sataisījuši šādu iespēju par Rīgas ielām - http://www.1188.lv/karte360), ar kura palīdzību var virtuāli "izskriet" sacensību vietu, tādējādi gūstot jo lielāku izpratni par konkrēto vietu.

Visbeidzot, ja sacensību apvidū ir pilnīgi jauna karte un tuvumā kartes nekad nav bijušas, līdz ar to vecās kartes nav pieejamas, un nav arī nekādu apvidus foto, tad vēl šādu tādu informāciju var gūt no aerofoto attēliem (var aptuveni nojaust atklātu vietu īpatsvaru, lielāko ceļu tīklu u.tml.), taču vēl vairāk informācijas var gūt no vietām, kurām ir pieejamas vecās padomju laika zīmētās topogrāfiskās kartes. Lai arī topogrāfiskās kartes nav ļoti precīzas, ja salīdzina ar orientēšanās kartēm, taču tajās papildus galvenajiem ceļiem, takām un stigām, ir attēloti arī lielākie purvi, ģenerealizēts reljefs, izplatītākās koku sugas konkrētajā vietā un cita informācija, līdz ar to būtībā var teikt, ka informācijas, lai gūtu kaut pieticīgu informāciju par apvidu, tur ir gana. Vienīgais mīnuss gan ir tas, ka daudzas no topogrāfiskajām kartēm ir diezgan vecas, līdz ar to realitātē mežā varētu būt gana daudz izmaiņu, galvenokārt, cilvēka darbību rezultātā (izcirtumi, jauni ceļi u.c.). Latvijas apvidiem labākās aerobildes (vai varbūt tomēr ortobildes? - nekad īsti neesmu sapratis atšķirību, taču pieļauju, ka ortobildēs ir veikta triangulācija) un topogrāfiskās kartes ir pieejamas www.balticmaps.eu un www.kurtuesi.lv/maps

Ir arī sportisti, kas, gatavojoties mačam, mēdz uz vecajām kartēm izplānot dažādus distanču variantus, zinot aptuveno distances garumu, tādā veidā pirms mača trenējoties izvēlēties labākos variantus etapu veikšanai konkrētajā kartē.

Nobeigumā gan jāsaka, ka, pat īstenojot visas iepriekšminētās darbības, tās nespēs aizstāt fizisko atrašanos konkrētajā vietā sacensību dienā, taču, iespējams, ka lielāku pārliecību pār saviem spēkiem tas gan varētu dot. Tas kāds būs veikums sacensībās jau tik un tā būs atkarīgs no paša sportista darbībām distancē.