Rezultātu sports

Droši vien, ka pašos pirmsākumos tā nebija, bet, laikam ejot, mani aizvien vairāk ir interesējis rezultātu sports - vietas, rekordi, sasniegumi, iepriekšējo rezultātu uzlabošana, sava tā brīža potenciāla pilna izmantošana - daudz vairāk sports kā augstu sasniegumu sports (lai gan līdz tiem augstajiem sasniegumiem vēl tālu), un ne tik daudz sports kā vienkārši veselīga dzīvesveida piekopšana vai brīvā laika aizpildīšanas aktivitāte. Ir bijuši periodi, kad apsēstība ar sportošanu un treniņiem ir bijusi lielāka un brīži, kad tā bijusi mazāka, taču kopumā jāsaka, ka man nekad nav paticis startēt sacensībās vienkārši startēšanas pēc bez tiekšanās pēc rezultātiem.

Pozitīvais tajā noteikti ir tas, ka šāda veida interese pret sportu ir labs dzinulis treniņiem. Taču tajā pat laikā tas līdzi sev nes arī mazāk pozitīvas lietas:

• diezgan daudzas lietas tiek pakārtotas skriešanai;
• treniņi notiek ar mērķi nevis iziet paskriet un izbaudīt skrējienu, bet ar domu, ka konkrētais treniņš ir viena no daudzajām skrūvītēm lielajā mehānismā, kas ļaus sasniegt plānotās virsotnes, un attiecīgi neplānota treniņa izlaišana atstāj rūgtumu par plāna neizpildi;
• savulaik visas, pat mazākās, sacensības tika skrietas uz maksimumu, lai gan tās bija paredzētas tikai kā treniņi (tagad gan to vairāk izdodas kontrolēt, lai gan iemesls varētu būt tas, ka apzinoties to, ka atkal gribēšu maukt, vienkārši sacensībās piedalos retāk);
• jau pašā sākumā minēju, ka startēt sacensībās vienkārši startēšanas pēc man nav bijusi interese un tas pa daļai sasaucas ar iepriekšējo punktu. Pat ja manu spēju robeža nav bijusi pirmās vietas, tik un tā dalība ir ar mērķi uzlabot iepriekšējos sasniegumus vai sasniegt konkrētu rezultātu. Visgrūtāk ar šo ir sadzīvot stafetēs, jo tajās gala rezultāts ir atkarīgs no visas komandas, un tas vai pats esmu ļoti labā formā bieži vien kopējā rezultātā būtisku lomu nespēlē (laikam tieši tāpēc mani vairāk saista individuālās nodarbes, jo tajās pa lielam viss ir atkarīgs tikai no paša).
  

Patiesībā jau, ja uz to visu paskatās no šāda skatupunkta, izklausās diezgan briesmīgi, taču visus grūtumus galu galā pārspēj prieks un gandarījums par sasniegto, un, galu galā skriet ir forši un man vienkārši patīk to darīt.