Renča skaitlis un motivācija skriešanai

Īsā versija: (tiem, kam slinkums lasīt oriģinālo aprakstu)
Renča skaitlis X konkrētā periodā tiek iegūts vismaz X reizes noskrienot vismaz X kilometrus (noskrien, piemēram, 6 reizes vismaz sešus kilometrus un Tavs Renča skaitlis jau ir 6). Kā komentētājs Edgars skaisti izskaidroja, tad Renča skaitlis pēdējā gadā būtībā parāda lielumu kilometros, ko skrējējs varētu bez pārpūles noskriet jebkurā parastā dienā. Īsi un vienkārši!

Oriģinālais Renča skaitļa izskaidrojums:
Mana pārliecība ir tā, ka, lai spētu skriet pietiekami labā līmenī, viens no priekšnosacījumiem ir tas, ka treniņos nepieciešams skriet un skriet daudz. Zinātniski tas būtu nosaucams kā aerobās bāzes veidošana, bet vienkāršiem vārdiem tas nozīmē arī to, ka organisms, pierodot skriet daudz, ar laiku patērē mazāk enerģijas skrienot identisku attālumu, tātad skriet kļūst vieglāk un, tad jau ir iespējams skriet vēl vairāk, vai arī tik pat daudz, bet ātrāk, kas arī vairumā gadījumu ir vēlamais rezultāts.

Labā un reizē arī sliktā lieta šajā procesā ir tā, ka tas ir ilgtermiņa pasākums. Tiem, kas sāk skriet pilnīgi no nulles vai atsāk skriet pēc ilgāka pārtraukuma, pirmie treniņu rezultāti bieži vien uzrāda ievērojamu lēcienu fiziskās formas uzlabošanā, taču tālāk jau sportiskā forma turpina kāpt pavisam lēnām. Taču ilgākā termiņā šis lēnais kāpums tik un tā veido lielāku vai mazāku, bet tik un tā izaugsmi rezultātos. Ar dažādu treniņu metožu palīdzību rezultātos var gūt īstermiņa lēcienus, taču bieži vien tie ir nepaliekoši un tikai traucē pakāpeniskai organisma attīstībai, kas dod rezultātus ilgtermiņā. Bet pakāpeniskai attīstībai ilgā termiņā vajag pacietību.

Manuprāt, lai novērtētu ieguldīto darbu skriešanas treniņos, gatavojoties garākām distancēm, interesants mērlielums varētu būt kas līdzīgs tam, ko britu astrofiziķis Arturs Stenlijs Eddingtons (Arthur Stanley Eddington) kā Eddingtona skaitli piedāvāja riteņbraukšanas garo distanču sasniegumu mērīšanai. Eddingtona skaitlis ir skatilis, kas norāda dienu skaitu, kad velobraucējs ir pieveicis attālumu, kas ir vismaz vienāds ar pašu Eddingtona skaitli. Tā, piemēram, ja Eddingtona skaitlis ir 100, tad velobraucējs vismaz 100 reizes ir nobraucis vismaz 100 kilometrus. Lai tas pats braucējs tiktu pie Eddingtona skaitļa 105, tad viņam vismaz 105 reizes jābūt pievarējušam 105 kilometrus un ja viņs pie skaitļa 100 ir ticis nobraucot tieši 100 kilometrus, tad lai tiktu pie 105 būs nepieciešams vēl vismaz 105 dienas ar ievērojamu fizisko slodzi.

Tā kā man nav ziņu par šādu mērlielumu esamību skriešanā, tad skrienošu cilvēku vajadzībām tam varētu būt divas vairācijas. Pirmais Renča skaitlis (jeb vienkārši Renča skaitlis) - tas norāda dienu skaitu, kurās ir pievarēti vismaz tik kilometri, cik liels ir pats skaitlis, un Otrais Renča skaitlis - tas norāda skrējienu skaitu, kuros ir pievarēti vismaz tik kilometri, cik liels ir pats skaitlis. Ja dienā tiek aizvadīti vairāki treniņi, tad Pirmais Renča skaitlis noteikti būs lielāks kā Otrais Renča skaitlis. Pieļauju, ka man gan Pirmais, gan Otrais Renča skaitlis varētu būt ap 34-35. Precīzai skaitļa noteikšanai būt jāpārlūko treniņu dienasgrāmatas ieraksti, bet ar lielu pārliecību pieļauju, ka vismaz 34 reizes esmu dienā pievarējis vairāk kā 34 kilometrus visā savā skrienošā mūžā. Lai skaitlis būtu labs rādītājs, tas, manuprāt, būtu pielietojams tikai attiecībā uz treniņiem, jo pieredzējušiem maratonistiem tas pēc 42.maratona kļūst 42 un tālāk, lai to pārsistu, vienīgais variants ir pāriet uz ultramaratoniem. Bet nu arī sacensības var skaitīt iekšā un tas īpaši nemaina skaitļa būtību - pārādīt regulāri noskrieto apjomu ilgākā termiņā.

Treniņiem skriešanā nevajadzētu būt mērķētiem uz rekordu pārsišanu treniņos, taču konkrēta Renča skaitļa sasniegšana varētu būt labs motivators sagatavošanās procesā, kas apiecinātu to, ka treniņu procesā ir ieguldīts pietiekami liels darbs un kājas ir pievārējušas pietiekami daudz kilomerus garajos treniņos. Protams, var nolikt vienkārši mērķi - tuvāko 10 nedēļu laikā kopā noskriet 350 kilometrus, katru dienu noskriet 5 kilometrus un sev pēc 10 nedēļām paklapēt pa plecu, ka esmu noskrējis 350 kilometrus. Savukārt, noliekot mērķi sasniegt Renča skaitli - 14 jau parādās garo treniņu loma, jo nepieciešams vismaz 14 dienas treniņu procesā pieveikt ne mazāk kā 14 kilometrus. Pārlieku nepārpūlot organismu ar šo 14 kilometru pievarēšanu, bet skrienot lēnām un piesardzīgi, kas it sevišķi jāatceras tiem, kas tikai uzsāk savas skriešanas gaitas, organisms gūs daudz labāku treniņu izturības izaugsmes veicināšanā nekā vienkārši noskrienot 5 kilometrus, ja izdalītu 350 kilometrus vienmērīgi uz 10 nedēļām. Pieredzējušāki skrējēji var vienkārši nolikt sev mērķi gatavošanās procesā tikt, piemēram, pie Renča skaitļa 21 - vismaz 21 reizi noskriet vairāk kā 21 kilometru. Un tā ar laiku tas varēu būt labs motivators garo treniņu audzēšanā.

Papildinājums: Lai iegūtu noteiktu Renča skaitli noteikto kilometru daudzumu nav obligāti skriet secīgās dienās (t.i. nav obligāti, piemēram, 5 dienas pēc kārtas skriet 5 kilometrus, lai tktu pie Renča skaitļa - 5, to var pieveikt arī, piemēram, 10 dienās vai citā nenoteiktā laika periodā). Taču iegūstot Renča skaitli secīgu skrējienu rezultātā, to var dēvēt par Renča superskaitli.

Starp citu, mans dārgais lasītāj, vai Tu zini, kāds ir Tavs Renča skaitlis?