Ventspilnieki sestdien svinēja skriešanas svētkus par godu trešajam
Ventspils pusmaratonam. Man gan tas bija tikai otrais, taču arī man šajā nedēļas nogalē sanāca skriešanas svētkus izbaudīt pēc pilnas programmas - neslikts rezultāts, negaidīts pjedestāls, kvalitatīva pēcskrējiena atpūta Ventspils akvaparkā un piedzīvojumiem bagāts mājupceļš.
Cenšoties vairāk strādāt pie skriešanas ātruma, pēdējās nedēļās noskrieto kilometru skaits vairs nav tik liels, kā gatavojoties maratonam, taču treniņu kvalitāte ir pieaugusi, taču tam līdzi arī nāk visai liels nogurums, jo organismam tās tomēr ir pārmaiņas no pierastās skriešanas - muskuļi un saites saņem citādu slodzi un arī organismam kopumā ātrā skriešana atņem savu daļu enerģijas rezervju. Un tā kā pusmaratons Ventspilī ir tikai ceļa posms uz citiem sezonas mačiem, tad īpaši atpūsties uz uzkrāt spēkus pirms Ventspils nesanāca, taču kā jau ne reizi vien esmu novērojis, reizēm ar smagām kājām treniņu cikla pašā vidū izdodas noskriet ātrāk, nekā tad, kad esmu pilnīgi atpūties.
Laiks arī šogad bija līdzīgs kā
pirms gada - neliels lietutiņš, kā arī ne pārāk karsts - apstākļi kā radīti skriešanai. Taču nekādu konkrētu prognožu par gaidāmo rezultātu nebija - kā pirms mača teicu Kristapam "cik varēšu tik skriešu..pieļauju, ka tas var būt robežās no 1:09:00-1:10:30..gribētos jau protams ātrāko variantu, bet nu viss atkarīgs no sajūtām..".