Pusmaratons Ventspils ielās

Ventspilnieki sestdien svinēja skriešanas svētkus par godu trešajam Ventspils pusmaratonam. Man gan tas bija tikai otrais, taču arī man šajā nedēļas nogalē sanāca skriešanas svētkus izbaudīt pēc pilnas programmas - neslikts rezultāts, negaidīts pjedestāls, kvalitatīva pēcskrējiena atpūta Ventspils akvaparkā un piedzīvojumiem bagāts mājupceļš.
Cenšoties vairāk strādāt pie skriešanas ātruma, pēdējās nedēļās noskrieto kilometru skaits vairs nav tik liels, kā gatavojoties maratonam, taču treniņu kvalitāte ir pieaugusi, taču tam līdzi arī nāk visai liels nogurums, jo organismam tās tomēr ir pārmaiņas no pierastās skriešanas - muskuļi un saites saņem citādu slodzi un arī organismam kopumā ātrā skriešana atņem savu daļu enerģijas rezervju. Un tā kā pusmaratons Ventspilī ir tikai ceļa posms uz citiem sezonas mačiem, tad īpaši atpūsties uz uzkrāt spēkus pirms Ventspils nesanāca, taču kā jau ne reizi vien esmu novērojis, reizēm ar smagām kājām treniņu cikla pašā vidū izdodas noskriet ātrāk, nekā tad, kad esmu pilnīgi atpūties.
Laiks arī šogad bija līdzīgs kā pirms gada - neliels lietutiņš, kā arī ne pārāk karsts - apstākļi kā radīti skriešanai. Taču nekādu konkrētu prognožu par gaidāmo rezultātu nebija - kā pirms mača teicu Kristapam "cik varēšu tik skriešu..pieļauju, ka tas var būt robežās no 1:09:00-1:10:30..gribētos jau protams ātrāko variantu, bet nu viss atkarīgs no sajūtām..".
Startā atklāju, ka no pieteiktajiem diviem ātrajiem lietuviešiem, kas Biķernieku pusmaratonā finišēja pirms manis, ieradies ir tikai viens, līdz ar to sapratu, ka, ja vien neatgadās, kas neparedzēts, tad finišā būšu trešais, jo, protams, Valērijs, kā arī lietuvietis Dilunas ir ātrāki par mani. Pieeja mačam, priekšlaicīgi samierinoties ar kaut kādu vietu, gan galīgi aplama, bet no šīs spriešanas tik viegli tikt vaļā neizdodas.

Starts

Startā pa priekšu aizskrien Valērijs, lietuvietis un divi desmit kilometru skrējēji (viņi skrien vien divus apļus). Lai arī uzreiz nedaudz iepalieku, tomēr pēcāk atstarpe tik strauji vairs nepieaug. Pirmos divus kilometrus, kaut arī skrienu nedaudz priekšā, tomēr blakus vēl kāds skrien. Pēc pirmā kilometra garām strauji paskrien Kristaps, taču aptuveni pēc diviem kilometriem viņu atkal apdzenu, un no tā brīža sākas mans pavisam individuālais skrējiens.
Pirmā apļa beigās aiz līderu kvarteta esmu vien nepilnas desmit sekundes. Finiša pulkstenis rāda 17'11", un galvā sarēķinu, ka četros apļos tas sanāk padsmit sekundes zem stundas un deviņām minūtēm, tāpēc nedaudz nedrošs jūtos, vai temps nav par lielu, jo tas tomēr ir ātrāk par manu personīgo rekordu pusmaratonā - piedevām pirmais aplis varētu būt kādus nepilnus 100m garāks kā pārējie, jo starts ir nedaudz tālāk no apļa sākuma kā finišs, tāpēc šādā tempā pārējie apļi pat būtu vēl pāris sekundes ātrāk.
Otrajā aplī turpinu skriet uzņemtajā tempā, lai arī pavisam viegli nav tomēr skriet var. Otrajā aplī uz beigām parādās arī lēnākie skrējēji un nūjotāji, kas tiek apdzīti par apli. Atsevišķās šaurākās vietās gan burzma ir visai liela, un it sevišķi trešajā aplī izjutu, ka apdzenamo bari tomēr vietām ir pārāk lieli, lai komfortabli tos apdzītu - sanāk vairāk līkumošana, ne taisna skriešana, un arī dzeršanas punktos dēļ cilvēku pūļiem vairākkārt glāzes uztvert neizdodas. Taču arī otrais aplis noskriets tādā pat tempā kā pirmais. Redzēs, cik tā vēl varēšu turēt.

Pirmā apļa beigas

Trešā apļa sākumā piefiksēju, ka Valērijs no lietuviešu skrējēja ir aizmucis, un dzelteno lietuviešu formu sāku manīt aizvien labāk, kas nozīmē, ka viņam pamazām tuvojos. Apļa pirmajā pusē atstarpe līdz lietuvietim ruka diezgan strauji, taču, jo tālāk skrienu, jo jūtu, ka arī man skriet paliek grūtāk un atstarpe līdz dzeltenajam kreklam dilst vairs pavisam lēnām, taču tuvāk apļa beigām jau esmu vien pāris metru atstatumā aiz viņa. Taču apļa pēdējā līkumā priekšā ir tempa turētāju bariņš ar daudziem līdzskrējējiem un pa iekšmalu tiem garām tikt nesanāk, to pamanu laicīgāk kā lietuvietis un jau laikus ieņemu ārējo trajektoriju - uz tā rēķina izdodas lietuvieti apdzīt.
Pēdējā aplī diži daudz spēka vairs nav ne man, ne arī manam konkurentam. Elsošana pamatīga un kājas jau vairs īsti neklausa. Trešais aplis bija sanācis nepilnas 15 sekundes lēnāks kā otrais, un arī tik ātrs tikai tāpēc, ka, ķerot lietuvieti noteikti soli nedaudz pieliku. Saprotu arī, ka, lai izskrietu personīgo rekordu, pēdējais aplis būtu jānoskrien tikpat ātri kā pirmie divi, taču sajūtas liecina, ka drīzāk jādomā par to, lai vispār tiktu līdz finišam.

Trasē

Apmēram divus kilometrus beidzamajā aplī lietuvietis vēl noskriet man aiz muguras, taču tad aiziet garām un atstarpe līdz viņam strauji pieaug līdz pārdesmit metriem. Pēdējie kilometri ir visai grūti, tomēr pavisam nenoplīstu un finišēju aiz lietuvieša 13 sekundes ar rezultātu 1h09'34" - 3.vieta izcīnīta. Rezultāts ir tikai 5 sekundes sliktāks kā pirmajā Skrien Latvija posmā Biķerniekos, taču pusminūti ātrāks kā pirms mēneša Nordea maratonā. Piedevām salīdzinājumā ar pērno gadu savu Ventspils pusmaratona rezultātu esmu uzlabojis par 1'45" - tātad kaut kāds progress ir.
Pēc sava finiša sanāk vēl atsildīties gandrīz veselu apli, palīdzot Zanei pievarēt viņas pusmaratonu. Pēc atsildīšanās un pārģērbšanās jau pavisam nedaudz atlicis līdz apbalvošanai. Finiša zupa jau gan ir notiesāta, tāpēc nākas zupu aizstāt ar kliņģeri, kuru VSK Noskrien, kuru Skrien Latvija posmos pārstāvu arī es, ir dabūjis par kuplāko komandu. Tālāk jau seko apbalvošana, kā arī vēl viens kliņģeris par VSK Noskrien uzvaru arī sportiskajā, ne tikai daudzskaitlīgākajā vērtējumā.

Komandu vērtējums

Pēc kliņģera nobaudīšanas dodamies uz pilsētu ieēst arī ko kārtīgāku, jo zupas trūkums tomēr jākompensē. Vēders tiek pielikts pamatīgi, un uz pusmaratona pēcballīti (afterparty) Ventspils akvaparkā ierodamies kārtīgi sagatavojušies - ar pilniem vēderiem, lai ātrums, šļūcot pa trubām, būtu lielāks. Baseina priekiem pretēji skriešanai lietus nav tas labākais sabiedrotais, taču tik un tā, tiek izbaudītas gan burbuļvannas, gan nobraucieni, gan pirts pēc pilnas programmas - galu galā ūdens procedūras atjaunošanās procesos ir varen vērtīgas. Tam visam pa vidu arī interesantas sarunas ar citiem skrējējiem. Un, protams, pēcballītes vakara nagla - milzīgā lauku torte, kas cepta par godu pusmaratona 3.jubilejai.

Pirmais trijnieks

Ar kūku pilniem vēderiem un ūdens procedūrās atjaunotiem muskuļiem, nakts tika pārlaista teltī. Brīžiem nakts mieru gan traucēja lietus troksnis, sitoties pret telts sienām, un no rīta puses Ventspili bija pārņēmis vējš, kurš telti centās izpurināt tā ka maz neliekās, taču tas jau piederas pie teltī gulēšanas, un no rīta ar jauniem spēkiem varējām doties mājup, atceļā iekļaujot vairākus apskates objektus, lai ceļš jautrāks un atmiņas par braucienu uz Ventspili būtu vēl spilgtākas.
Nobeigumā vēl gribu uzskaitīt pāris sīkumus, kas, manuprāt, pusmaratonu padarītu vēl labāku - finiša maisiņi un finiša zupa arī pēdējiem skrējējiem; kilometru atzīmes trasē; tempa turētāju izglītošana, ka savs pūlis jāved līkumos pa ārmalu un šaurākās vietās gar vienu ceļa malu, lai tiek garām tie, kas skrien ātrāk; šampanietis apbalvošanā, lai arī skatītājiem tiek kāda uzvarētāju radīta šalts - bet bez šīm lietām pasākums bija patiešām izdevies, un domāju, ka pēcballīti pēc pusmaratona vajadzētu pārņemt kā lielisku ideju arī pārējiem pusmaratonu rīkotājiem, tās dēļ vien uz Ventspili ir vērts braukt arī nākamgad.