Kā es padarītu Skrien Latvija seriālu labāku

Pēdējos gadus manas skriešanas sezonas aprises lielā mērā nosaka "Skrien Latvija" skriešanas seriāla pasākumi, kuriem vairāk vai mazāk tika pakārtota pārējā skriešana. Kad šī gada Skrien Latvija sezona bija galā, sāku galvā pārcilāt domas par to, ko es labprāt pamainītu Skrien Latvija skrējienos, lai pasākumus padarītu labākus.
Man, protams, ir paveicies, ka, startējot Adidas/VSK Noskrien komandas sastāvā, par dalību Skrien Latvija pusmaratonos man nav jāmaksā. Un var gadīties, ka, ja skriešana nebūtu par brīvu, tad varbūt arī startētu retāk, vai varbūt biežāk skrietu nevis pusmaratonu, bet kaut ko īsāku. Taču būšana komandā uzliek zināmus pienākumus, proti, jāskrien ir ne tikai savam, bet arī komandas rezultātam, līdz ar to skrienu visos posmos, kur esmu spējīgs iziet uz starta, un visur arī skrienu pusmaratonu.
Tā kā ļoti labi apzinos, ka Skrien Latvija pasākumu rīkošana ir ne tikai Latvijas skriešanas kultūras veidošana, bet arī bizness (līdz ar to: nepatīk - nepērc), un tā kā man skriešana ir par brīvu, tad kāds varbūt teiks, ka nav ko sūdzēties. Taču centīšos tomēr uzskaitīt lietas, kas man šķiet uzlabojamas, lai tā rezultātā ieguvēji būtu visi dalībnieki, ne tikai es viens, un, lai nebūtu, ka pasākumā ir viss par un ap skriešanu, pašu sportisko noliekot otrajā plānā. Citādi reizēm šķiet, ka tad kad katrs pusmaratons bija pats par sevi, tad katrs rīkotājs centās, cik var, lai skrējējus piesaistītu un padarītu maču arvien saistošāku, bet tagad, esot zem viena Skrien Latvija karoga, varbūt jācenšas nedaudz mazāk - kaut arī šogad visos posmos bija pa kādai jaunai lietai, kas pasākumus kopumā padarīja interesantākus. Lai vai kā, lietas, ko es mainītu:

• Jābūt savlaicīgi skaidriem spēles noteikumiem - nolikumam, kalendāram un kopvērtējuma noteikšanas principiem jābūt zināmiem vismaz pāris mēnešus pirms sezonas sākuma - ideālā gadījumā jau iepriekšējās sezonas beigās. Arī sezonas abonementu tirgošanu var veikt tikai tad, kad šīs lietas ir pilnībā zināmas.
• Jāuzlabo kopējā mājas lapa (www.skrienlatvija.lv) - šogad kopējā un arī posmu mājas lapas tika pie jauna dizaina, taču no lietojamības viedokļa man pašam vecās  šķita ērtākas - bet nu dizains un lietojamība, protams, ir subjektīva lieta. Taču nav pieļaujams, ka kopējā mājas lapā joprojām nav saites uz kopvērtējumu - kā parastais skrējējs var zināt, ka tas jāmeklē pavisam citā mājas lapā (www.sportlat.lv) kaut kur labajā malā. Tāpat katra posma mājas lapā rezultāti un raksts par pasākumu parādās tikai divas trīs dienas pēc mača nevis tajā pašā vakarā (atkal, protams, rezultātus tajā pašā dienā var atrast sportlat.lv, bet tā ir pavisam cita lapa). Vairākas reizes cītīgi mēģināju arī saprast, kā no www.skrienlatvija.lv var atrast atsevišķo posmu mājas lapas - izrādās, ka ir jānorullē līdz pašai lapas apakšai, kas galīgi nav ērti - var taču pielikt vēl vienu izvēlni augšā, kur ir saites uz visiem posmiem. Tāpat nekur nav vairs atrodami iepriekšējo Skrien Latvija sezonu kopvērtējumi.
• Pielāgot trasi, starta kartību augošajam dalībnieku skaitam - šogad ļoti būtiski pieauga dalībnieku skaits, it sevišķi īsākajās 5 un 10 kilometru distancēs, līdz ar to jūtami vairāk piepildot trasi ar skrējējiem - šaurajās trasēs daudz sarežģītāka kļūst apdzīšana, startā, ja esi ticis tālāk burzmā, tad tikšana līdz normālai skriešanai var būt gana ilgs process. Līdz ar to pirmā lieta būtu atsevišķi starta laiki katrai no distancēm - šajā ziņā Valmierā bija ļoti ideāli, kad pusmaratons un maratons startēja no rīta, bet īsās distances pēcpusdienā. Vēl varētu laist 10 un 5 kilometru startus stundu pirms pusmaratona - lielais vairums 5 un 10 kilometru skrējēji pēc stundas jau būs finišā, bet lēnākie jau būs pēdējā aplī un arī nesagādās problēmas ar apdzīšanu.  Otrā lieta pie kā jāpiedomā - ir jāizvairās no ļoti šauriem posmiem, asiem līkumiem trasē - tur apdzīšana ir gandrīz neiespējama (it sevišķi prātā palikusi līkumošana parciņā Rēzeknē, parka daļa Jelgavā, vairāki "S" veida līkumi Kuldīgā, skriešana pa šauro taku cauri parkam Siguldā, 180 grādu pagriezieni visos posmos). Skrējēju plūsmas atvieglošanai būtiskākās lietas ir platāka trase, un ideālā gadījumā arī garāki apļi - ja pusmaratons jāskrien 2 vai 3 apļos, tad apdzīšana pa apli kļūst par daudz mazāku problēmu.
• Izglītot dalībniekus par disciplīnu trasē (varbūt pat atgādināt visiem kopīgi pirmsstarta uzrunā): skrējēji vai nūjotāji skrien/nūjo rindā blakus viens otram, aizņemot visu trases platumu; skrējējs skrien ar austiņām un nedzird, ka no aizmugures tuvojas kāds ātrāks skrējējs; lēnāki skrējēji startā cenšas nostāties pirmajās rindās, kas reizēm beidzas pat ar kritieniem startā; pēkšņa apstāšanas dzirdināšanas punktā, nerēķinoties ar aizmugurē esošajiem; izdzirdot ka tuvojas kāds ātrāks skrējējs strauji pēdējā brīdī sāk mainīt trajektoriju; lēnāks skrējējs aizņem ideālo trajektoriju (te gan jāatzīst, ka saprotu, ka visi jau grib skriet pa taisnāko trajektoriju). Šī ir liela daļa no lietām, ar kurām man kā ātrāk skrienošam nākas saskarties teju katru reizi. Protams, daļu no tā var pieciest, bet reizēm šādas lietas traucē visai pamatīgi normāli tikt uz priekšu, un te nu es ieteiktu izveidot Skrien Latvija skrējēja cieņpilnās skriešanas kodeksu vai ko tamlīdzīgu - par šo, iespējams, pat varētu uzrakstīt atsevišķu rakstu.
• Komandu kopvērtējumu veidot kā iepriekš ar dažādām distancēm vienā komandā: pērn bija formāts, kad komandu vērtējumam katrai komandai ņēma vērā trīs pusmaratonistus un vienu 10 kilometru skrējēju. Tas ļāva visus posmus obligāti neskriet pusmaratonu un traumas dēļ vai vienkārši nelielas atslodzes labad uzskriet īsāko 10 kilometru distanci. Tāpat tas ļāva arī ātrākajiem 10 kilometru skrējējiem atsevišķos posmos uzskriet pilno pusmaratona distanci, kas jūtami uzlaboja konkurenci. Un šķiet, ka pie tā formāta arī komandas, kas pretendēja uz TOP3 bija krietni vairāk. Teorētiski pat varētu atstāt atsevišķus komandu vērtējumus arī 5 un 10 kilometru distancēm, kā tas bija šogad, bet galvenajā komandu vērtējumā ņemt vērā gan pusmaratona, gan arī, teiksim, vienu 10 kilometru skrējēja rezultātu.
• Naudas balvas katrā posmā dot TOP10 finišētājiem: ja kaut vai no katras no TOP6 pozīcijas atvēlētās summas paņemtu 10 EUR un sadalītu 7.-10. vietai, tādējādi pat nemainot naudas balvu kopējo fondu (kaut arī droši vien nepriecātos, ja naudas balvas vēl samazinātu (šķiet, ar katru sezonu tās paliek arvien mazākas - vismaz sākotnēji tās noteikti bija lielākas)), tad domāju, ka cīņa par pirmo desmitnieku būtu daudz spraigāka un sportiskā konkurence saasinātos, kas noteikti veicinātu arī rezultātu izaugsmi.
• Nerīkot Latvijas čempionātu 10 kilometros reizē ar Skrien Latvija posmu: šogad Rēzeknē 10 km distancē tika izcīnīts Latvijas čempiona tituls. Pie kopvērtējuma nosacījumiem kādi tie bija šogad, pusmaratona komandu dalībniekiem bija jāskrien pusmaratons, līdz ar daļa no pretendentiem uz medaļām skrēja citu distanci, proti, pusmaratonu. Galu galā Skrien Latvija galvenā distance, manuprāt, tomēr ir pusmaratons, līdz ar to nav korekti rīkot Latvijas čempionātu nevis galvenajā, bet satelītdistancē, ja jau ir skaidri zināms, ka tādēļ LČ distancē konkurence būs vājāka. Latvijas čempionāta distancei ir jābūt kā galvenajai, un startēt tajā būtu jābūt ieinteresētiem visiem spēcīgākajiem sportistiem.
• Valmieras maratonā apbalvošana garajām distancēm jātaisa pēc šo distanču finiša: tāpat kā ar LČ 10 kilometriem Rēzeknē, tā arī Valmierā īsās distances, kurām starts ir pēcpusdienā, ir tikai piedeva maratonam un pusmaratonam, kas startē jau no paša rīta. Līdz ar to nav normāli, ka pēc pusmaratona finiša ir jāgaida apbalvošana teju sešas stundas, pēc maratona - četras, lai tikai to rīkotu  kopā ar īso distanču apbalvošanu. Pilnīgi normāli būtu, ka apbalvošanu rīkotu, kad ir finišējuši visu grupu TOP3 vai TOP6. Vai arī uzreiz apbalvotu kopvērtējumu un tad grupas apbalvotu laika gaitā.
• Sezonas noslēguma pasākumu rīkot atsevišķā dienā, nevis reizē ar pēdējo posmu: kaut arī balles rīkošanai tajā pašā vakarā ir savi plusi, tomēr kārtīga skriešana un pēc tam vēl ilga ballēšanās tajā pašā dienā nav tik vienkārši savienojamas lietas. Sagurums pēc skriešanas ir gana liels, lai vakarā ne visiem gribētu ballēties. Tāpat ir jādomā kā aizpildīt laiku starp finišu un vakara pasākumu. Un balle atsevišķā dienā būtu arī iemesls visiem kopā savākties, kad sezona jau ir galā, bet labprāt kādu skriešanas biedru atkal satiktu.

Ja, izlasot šo visu, rodas vēl kādi konstruktīvi priekšlikumi, tad noteikti ir vērts ierakstīt tos komentāros. Galu galā, ceru, ka šo visu izlasīs arī kāds no rīkotājiem, un tad gan mani, gan citu priekšlikumi būs atrodami vienuviet.