Novembrī biju ieplānojis startu Valensijas maratonā - tajā pašā, kurā skrēju pirms gada, un tajā pašā, kur Jānis Girgensons pirms pāris dienām izskrēja šīs sezonas ātrāko maratonu starp Latvijas sportistiem (2:19:08). Taču tā vietā, lai skrietu maratonu Spānijā, svētdien riņķoju Ogres ielās.
Par to, ka novembrī varētu atkal skriet Valensijas maratonā domas bija jau augustā. Līdz šim gan divreiz vienu un to pašu maratonu skrējis neesmu.Taču tā kā pērn Valensijā rezultāts (2:26:30) neiznāca tāds kā cerēts, un arī tāpēc, ka šogad maratona rīkotāji atkal piedāvāja gana izdevīgus nosacījumus ar bonusu par jaunu personīgo rekordu, tad izlēmu uz Valensiju tomēr atkal braukt. Un līdz ar to visi starti rudenī jau tika skrieti ar domu par gatavošanos Valensijas maratonam (tajā skaitā arī starts Valmieras maratonā).