Gada kopā savilkšana 2017

Turpinot pērn iesākto gada kopā savilkšanu par galveno, kas pēdējos 12 mēnešos ir noticis, te nu ir neliels kopsavilkums par paveikto šajā gadā.
Tā kā decembris jau ierasti ir sākums gatavošanās procesam nākamajam gadam, tad treniņu cipari ir par periodu decembris-novembris. Un šajos divpadsmit mēnešos treniņos pavadītas 546 stundas un 21 minūte, pieveicot 7832 kilometrus. No tiem 703 km (31h35') ar velo, apmēram 250-300 km (~20h) noslēpoti un ~6850 km (~495h) pieveikti skrienot. Skriešanas un slēpošanas skaitļi, iespējams, realitātē nedaudz atšķiras no šiem, jo tā kā treniņā parasti slēpošana bija kopā ar skriešanu, tad slēpošanas laiku un kilometrus no tiem esmu izvilcis vien aptuveni.

Motivācijas līkločos

Motivācija ir tāda savāda lieta. Motivācija ir tas, kāpēc mēs darām vienu vai otru lietu. Tā var nākt no iekšienes, bet reizēm, lai kaut ko paveiktu, ir vajadzīga motivācija no ārpuses. Taču reizēs, kad ar iekšējo motivāciju nepietiek, ir skaidrs, ka kaut kas nav īsti kā nākas. Ja jau, lai kaut ko paveiktu, vajag kaut kādu papildus motivatoru, tad sāk parādīties jautājums, kāpēc tas vispār ir jādara, ja pats tā īsti to nemaz negribi.
Reizēm man tā ir arī ar skriešanu. Kad no mājas nevaru iztaisīties, lai ietu skriet, vai nevaru piespiesties, lai pieceltos no rīta un aizietu uz treniņu, tad neviļus aizdomājos, kāpēc es to daru. Lai arī skriet ir forši, man īsti nav vēlēšanās skriet vienkārši skriešanas pēc. Mani interesē rezultāts, bet tajās reizēs, kad uznāk motivācijas bedre un vēl papildus aizdomājos, cik daudz laika, enerģijas un atņemtā laika (citām lietām) prasa tas, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, tad sāku domāt - varbūt vienkārši vispār pietiek skriet.