Lampa galvā

Šodien beidzot dabūju atpakaļ savu lampu. Nu strādā ne tikai ar baterijām, kas stiprinās uz galvas, bet arī ar turētāju, ko var likt pie jostas. Strādā labi, un skrienot īpašu problēmu, vismaz ar redzamību, nebija.
Grūtāk bija ar ko citu. Šodien netiku ēdis pusdienas, līdz ar to sajūta bija tāda, ka organisms nav uzņēmis spēcinošo barību un skriet bija ļoti grūti. Otra lieta, kas mani satrauc vairāk ir tas, ka laikam svētdien spēlējot boulingu būšu nedaudz pagriezis potīti, jo tā ir diezgan jūtīga. Tad nu skrēju ar elastīgo saiti, bet tik un tā brīžiem uz nelīdzenas virsmas diezgan asas sāpes jutu. Jācer, ka nākamajās dienās ies labāk.

Tumsa klāt

Šodien pirmā diena pēc pulksteņu pagriešanas un jau pirmais treniņš tumsā. Lampu, lai arī biju cerējis, ka dabūšu šodien, tomēr nedabūju, tad nu nācās izlīdzēties ar skriešanu pa pilsētu kur gaišāks un tad nu arī asfalts bija zem kājām, kas skriešanu padarīja krietni ātrāku nekā pa mežu.
Tā rezultātā 4 reizes skrēju gar trikotāžas kombinātu. Atkal apļošana. Rīt noteikti jādabū tā lampa.


Vienīgais mierinājums, ka pēc 2 mēnešiem dienas sāks kļūt garākas un arī visticamāk būs iespēja skriet pa gaismu.

Sagurums jūtams

Nu ir jau vairāk kā 24 stundas pagājušas kopš vakardienas skrējiena. Pa dienu bijām izgājuši nedaudz uzskriet un izkustināt kājas. Lai arī pašam tāda kopējā sajūta ir gluži ok, bet nu kājas gan atgādina, ka kaut kas ir darīts. Ikru muskuļi gana stīvi. Treniņā gan pats noteicu, ka, ja baigi vajadzētu, gan jau, ka vēlreiz varētu arī noskriet to gabalu arī šodien, bet nu nez vai tas ir tas, ko man šobrīd gribas.
Lai vai kā, joprojām ir jūtams gandarījums par noskrieto, šogad vēl 18.novembrī vajadzētu uzskriet tradicionālo Rembates skrējienu, bet citādi varu ar visu sirdi nodoties nākamā gada gatavošanās darbiem (t.i. cītīgai skriešanai). Nākamnedēļ tā nedaudz jāatvelk elpa un tad jau aidā uz priekšu. Tas gan tagad par lielu nožēlu jau notiks tumšajā dienas daļā.

1:16:28

Virsrakstā minētais laiks ir mana pirmā pusmaratona rezultāts. Pašam jau liekas, ka pirmajai reizei nemaz nav peļami. Grūti gan teikt, ko varētu darīt citādāk nākamajās reizēs. Skrējām no sākuma vienu aplīti 1.5km un pēc tam četrreiz pa 4.9km. Kopā it kā esot zīmīgais pusmaratona 21.0975 cipars. Ozolnieku aplis nu ir iemēģināts.
Pēc katra apļa paceļoties pa vienai vietai kopā tika izcīnīta pirmā vieta, beidzamo apli noskrienot 17 minūtēs apsteidzu arī vīru, kurš vēl 2 apļus pirms beigām bija gandrīz pusotru minūti priekšā man. Un grūti arī nemaz nebija. Pēdējā aplī gan pateicoties ātrākai skriešanai, lai noķerto pirmo, jau varēja just un dzirdēt ka skrienu, bet līdz tam viss gāja bez pārāk lielas piepūles. Tas priecē.
Iekš skriesim.lv arī ir rezultāti vēsturei.

Saudzējam apkārtni

Šodien bija vieglais pirmspusmaratona treniņš. Apskrēju riņķī karjeram un nopriecājos, ka ir kas izdarīts, lai nebrauktu tās mašīnas visās mazākajās taciņās. Viņā galā karjeram priekšā takai uzlikts ir baļķis, jācer, ka tas visur-klāt-gribēt piebraucējus uz kādu laiku atturēs, lai gan zinot kas notiek ar šādiem baļķiem, nebūtu nekāds brīnums, ja kāds neģēlis to jau drīz būs novācis.
Katrā ziņā mazais šodienas prieciņš tas ir noteikti.

Nags

Skaidri gan neatceros, vai to nospiesto nagu dabūju pēc o-maratona vai kādā treniņā, bet nu šodien tas savu eksistenci uz mana kājas pirksta beidza.

Nauda

Šis man likās diezgan interesanti - gada kopējais naudas balvu līderu saraksts (diezgan neoficiāls, gan pareizības labad būtu jāsaka). 24 tūkstoši eiro nepavisam nav slikti priekš o-sporta. Protams, līdzīgi kā arī tajā rakstā salīdzināts, ka tenisā tas ir 100 reizes lielāks cipars, tomēr sportošanai pietiek. Uz nometnēm var aizbraukt, inventāru sapirkt. Vecumdienām gan ar to nepietiks. Un vēl jau jāatceras, ka tad, lai šo dabūtu ir jāvinnē praktiski viss un visi.
Taču pieņemot, ka dzīve iet uz augšu un uz priekšdienām šīs balvu summas varētu tikai pieaugt, es teiktu, ka šāda summa nemaz nav tik maz. Vismaz teikt, ka nekādu naudiņu dabūt nevar..tā vairs teikt nevarēs.

Šalle

Šodien atkal biju pie fizioterapeita, un tā kā pa nedēļu atkal sāpēja kakls un pakausis tad šodien tā vieta man tika izmasēta un izspaidīta. Manas domas tika apstiprinātas, ka tas visticamāk ir apsaldējums kaut kāds ne pārāk patīkams. Tad nu šodien treniņā biju aptinies ar šalli un ausis arī biju nosedzis. Gan kakla saudzēšanas nolūkos, gan arī lielā aukstuma (kādi +4 labākajā gadījumā) ierobežošanai šalle lieti noderēja.
Vienīgi treniņa beigas jau sanāca pa diezgan lielu tumsu.

Jaunās botas

Vakar, laukos būdams, iemēģināju jaunās botas, kas vairāk šosejai, asfaltam paredzētas. Ripo labi. Vieglums tām ir bezgalīgs, stadionā vispār bija ideāla sajūta. Domāju, ka nākamās nedēļas nogalē paredzētā skrējiena laikā tās būs labs palīgs.

Taktika

Kā izrādās, tad skriet zābakos nav nemaz tik ļoti neērti. Protams, nav gluži tas pats, kas skriet ar orientēšanās apaviem vai botām, bet tomēr uz priekšu iet diezgan raiti. Šodienas uzvara "zābaku mačā" to apliecināja.
Mača interesantākā lieta ir tā, ka komandas četri dalībnieki startē reizē un pa visiem kopā jāpaņem visi mežā izliktie punkti. Tā vien šķiet, ka uzvara nāca pateicoties pareizai taktikai, jo sadalīt paņemamos kontrolpunktus atbilstoši spēkiem un varēšanai šodien izdevās godam.

Fizioterapeits

Pēc dakteres ieteikuma šodien biju aizgājis pie fizioterapeita. Toreiz viņa teica, ka viss it kā ir kārtībā, bet nu dažus skriemeļus derētu pabakstīt un iebīdīt tur kur tiem pienākas.
Tās stundas laikā, ko pavadīju pie Vadima (tā nu šim fizioterapijas speciālistam ir vārdā), tiku visādi stumdīts, bīdīts, mīcīts, kā rezultātā esot jau lielākā daļa salikta vietā, tomēr vēl ir kas darāms, ko sakārtos nākamnedēļ.
Esot pie viņa aizdomājos, ka man īpašas sajēgas par to, kas tiek darīts nav. Līdz ar to ar mani var darīt vienu, teikt pavisam ko citu un es to tā arī nezinātu. Un tas nu ir lielais jautājums par uzticēšanos..tāpat kā mēs uzticamies lidmašīnas pilotiem, sākot no brīža, kad iekāpjam lidmašīnā.

Zābaki

Pavisam biju piemirsis, ka šo piektdien ir paredzēts Zemessardzes "zābaku mačs". Nosaukums dots tautā tāds, jo skriešana notiek pilnā formā ar zābakiem kājās, kas rada vislielākās grūtības, lai normāli skrietu. Zābaki nav nekādi vieglie, un ja vēl trāpījušies tādi kā man, kas ir nedaudz par lielu, tad ir vispār traki.
Tad nu vakar testēju veidu, kā padarīt savu kāju lielāku, lai tā zābakā būtu nekustīga. Ar vienām biezākām zeķēm un vēl vilnas zeķēm pa virsu ir gluži labi. Domāju, ka pēc mača kājas tik un tā būs cietušas (uzberzt tulznas nav ne mazāko problēmu), tomēr šādi ir sajūta, ka varu vairāk nodoties skriešanai.

Juuuuhū

Orientēšanās sezona lielos vilcienos ir beigusies. Latvijas Kausa sezona tika noslēgta šodien ar labu uzvaru Latvijas Gāzes kausā. Prieks, ka punktu meklēšana vedās gluži tīri un arī ātrums, ja sevi piespiež, arī ir pavisam labs.
Laiks gan kļuvis pavisam auksts, un uz pirmo punktu upītē saslapinātās kājas pirmajā mirklī radīja ne pārāk patīkamas emocijas, tomēr ātri skrienot arī rokas tik traki nesalst.

Tagad nu pilnu krūti varu sākt gatavoties nākamai sezonai, un ja nu rodas izdevība šogad uzskriet kādu mazāku mačiņu, bet citādi šogad o-distancēm varu teikt ardievas.

English

Reizēm treniņu laikā, aiz neko-darīt, es ar sevi domās sarunājos svešvalodā. Šodien bija tā reize, kad runāju ar sevi angliski. Tas, protams, notiek domās, jo tas jau tāpat ir gana savādi, lai vēl kāds to gribētu dzirdēt. Tomēr domāju, ka no tā mana angļu valoda varētu tikai iegūt, jo mēģinot skrienošā stāvoklī atsaukt atmiņā kaut kādus noteiktus angļu valodas vārdus, lai izteiktos skaidrāk, brīžiem nemaz nav tik viegli.

Vētra

Šodien laiks ārā visnotaļ briesmīgs. Visu dienu lija. Nez kāpēc tieši tad, kad gāju uz treniņu lietus bija mitējies, jo pēc tam jau atkal sākās un vējš arī pieņēmās spēkā. Tas lika atcerēties par skriešanu vēja laikā - vētrā skriet treniņu ir ļoti neparasti, bet pat ļoti interesanti. Protams, brīžiem jau ir neomulīga sajūta, ka koks kāds var virsū uzgāzties, taču tas skrējiens tad izvēršas par dabas izpēti un savādo domu domāšanu. Lai arī no vienas puses gribas ātrāk tikt drošībā, tomēr turpat iekšā ir vēlme pēc iespējas ilgāk izbaudīt šos dabas nedarbus.

Krustām šķērsām

Šodien skrienot atkal notika tas, ko man parasti nepatīk darīt. Treniņa laikā skriet 2x pa vienu un to pašu vietu. Tīri teorētiski jau sākums un beigas vienmēr sakrīt, bet mežā tālāk no mājām man patīk skriet tā, ka krustā skriet nesanāk.
Skrienot distancē krustā skriešana ir visnotaļ izdevīga, jo, ja sanāk laiks, ir iespējams izpētīt apkārtni un otrreiz skrienot garām jau ir kaut kāds priekšstats par konkrēto vietu. Tomēr skriešana treniņā ir mazāk aizraujoša līdz ar to interesantāk ir skriet pa nebijušām vietām. Ogres meži gan ir izskraidīti krustu šķērsu, tāpēc aizvien grūtāk ir atrast ko jaunu, bet labāk skrienu vienu lielu apli nevis skriet vairākus mazus aplīšus. Tā teikt, lai ainava acu priekšā mainās.

Tumsa nāk

Šodien atkal bija visnotaļ labās skriešanas diena. Kājas kustās uz priekšu, spēka vēl pamaz, lai uzskrietu lielākā ātrumā, bet viss virzās uz labo pusi.
Kad izgāju no mājas ap pusseptiņiem, nopriecājos, ka esmu trāpījis īstajā brīdī. Debesis bija vietām zilas, saulīte jau bija uz rieta pusi, tomēr bija gana gaišs un no lietus ne miņas, lai gan lijis bija visu dienu (Pa dienu lietussargu te atvēru, te atkal aizvēru..lija ik pārminūtes). Taču kad treniņš jau bija iegriezies beigu posmā, protams, sāka līt. Un tumšs arī palika gana ātri. Līdz ar to parādījās drūmuma sajūta. Ne miņas no labā laika kāds ir pavasarī, tomēr joprojām ceru, ka ziemas un sniega nebūs. Lai vai kā tumšs jau paliek gana ātri, un lai arī Ziemassvētki un brīdis kad dienas atkal kļūs garākas vairs nav aiz kalniem, tomēr pēc pāris nedēļām būs atkal jāpārgriež pulkstenis un līdz ar to skriet būs jādodas maksimāli ātri, citādi jāņem talkā būs lampa un tas vairs nav tik forši.

Pēcmača sagurums

Vakardienas īsajā paskrējienā jutos tik labi, ka domāju, ka nekādas īpašas pēdas o-maratons atstājis nebūs. Tomēr šodienas treniņš vedās daudz grūtāk nekā gaidīts. Kājas jau it kā klausa, bet viss organisms kopumā tāds nevarīgs. Galva arī dīvaini uzvedas. Sāku gaidīt plānoto pirtiņu, kas ļautu palīdzēt organismam atjaunoties labāk.
Laiks gan joprojām visnotaļ štruntīgs, laikam gan arī šogad vairs nekas īpaši labāks nav gaidāms.

O-Maratons 2007

Nu jau ir pagājusi vesela diena kopš beidzies šī gada Latvijas orientēšanās čempionāts maratona distancē. Un diezgan labi tas beidzās. Šodien biju izgājis uzskriet nedaudz un skrienot parādījās "škrobes" sajūta, ka varēju tomēr vakar tikt augstāk par otro vietu. Tomēr kopumā jau esmu apmierināts, un pirmā LČ medaļa pieaugušo konkurencē arī nu ir manā kolekcijā, un par to ir liels prieks.

P.S. Šis ir mans pirmais ieraksts manā interneta pierakstu blociņā, un jāpacenšas kaut vai priekš sevis to papildināt biežāk nekā tikai pēc kārtējā o-maratona :)