pirmdiena, 2007. gada 19. novembris

Mīšanās

Kā izrādās tad skriešanas nomainīšana pret nopietnu mīšanos nav nemaz tik vienkārša lieta. It sevišķi ņemot vērā, ka ar riteni nebiju minies jau nez cik sen..šogad noteikti ne. Jau sākumā cenšoties uzturēt puslīdz pieklājīgu ātrumu sajutu, ka muskuļi strādā pavisam citi nekā skrienot. No vienas puses tas bija galvenais iemesls kāpēc nolēmu šodien uzkāpt uz velosipēda, bet nu tas noteikti nepadara mīšanās procesu vienkāršāku, ja tie muskuļi labu laiku nav tikuši pienācīgi nodarbināti.
Tuvojoties stundai kopš mīšanās sākuma, sāku saprast, kāpēc velobraucēju biksēm sēžamvietas rajonā ir polsteri. Ar katru mirkli palika aizvien grūtāk nosēdēt, bet nu līdz galam tiku, un nokāpjot kādu laiciņu staigāju kā pingvīns, lēnām gāzelējoties. Gan nospiestā dibena, gan cītīgi nodarbināto kāju muskuļu dēļ.
Lai vai kā uzkāpšana uz velosipēda pēc ilgiem laikiem bija veltīga, sapratu, ka mīšanās nav nekas baigi vienkāršs. Tomēr īpašas vēlmes to atkārtot nav, vismaz drīzākajā laikā. Tomēr, ja rīt skrienot atkal sajutīšu, ka kāja vēl nav pilnībā atguvusies, kas bija iemesls riteņošanai, tad pilnīgi iespējams, ka pie riteņa būs jāatgriežas.

Nav komentāru :

Ierakstīt komentāru

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).