Nākamā diena pēc Kāpas deva nelielu atelpas brīdi, taču jau pirmdienas vakarā biju Tallinā, lai jau otrdien startētu Baltijas militārajās spēlēs. Pagājušogad Klaipēdā biju patālu aiz labākajiem, tāpēc šogad bija vēlme noskriet labāk. Un izdevās arī!
Igauņi kā parasti bija ieradušies ar pirmo izlasi, arī lietuviešiem bija četri sportisti, kas parasti vismaz Baltijas čempionātā startē Lietuvas izlasē, savukārt poļiem bija arī šķiet tāda otrā izlase, pretstatā pagājušajam gadam, kad viņi bija ieradušies spēcīgākajā sastāvā un maču arī vinnēja. Tā nu kopā 16 dalībnieki un pirms starta uzdevumu sev noteicu, ka jāpacenšas būt labākajam no Latvijas pārstāvjiem (vēl startēja Kaspars Kārkliņš un Atis Rešķis), kā arī nebūtu slikti ieskriet 6niekā.
Uzliktais mērķis tika izpildīts ar uzviju, jo, neskaitot apmēram minūtes kļūdu uz pirmo KP, vairāk tādu acīmredzamu kļūdu nebija un finišēju ar labāko laiku tajā brīdī. Pēc manis vēl startēja 8 sportisti, tā ka bija vēl jāpagaida līdz galīgo rezultātu noskaidrošanai. Kā izrādījās, tad distanci ne visiem izdevās veikt tikpat labi kā man un beigās vien Olle Karner mani apsteidza, jātzīst gan, ka ar diezgan labu atrāvienu 2:15. Tomēr prieks par otro vietu bija gana liels. To gan nedaudz aizēnoja fakts, ka būs jāpaliek uz apbalvošanu un mājās tikšu nevis jau trešdien pēc stafetes, bet gan vien 4dien.
Lai vai kā arī pārējiem bija gājis individuālajā distancē, cerējām arī labi noskriet stafetei, un bija skaidrs, ka ar igauņiem būs pagrūti cīnīties, tomēr gan lietuviešu, gan poļus apsteigt varētu. Rezultāts gan sanāca daudz bēdīgāks kā cerēts, jo jau pirmajā etapā Atis bija pamatīgi sakļūdījies, un jau tajā brīdī trešajai vietai - poļiem zaudējām 10 minūtes. Tad nu bija skaidrs, ka tikai poļu fatāla neveiksme varētu mūs pacelt augstāk. Taču tas, protams, nenotika un tā arī beigās finišējām 4.vietā, vairāk kā 7 minūtes aiz trešajiem.
Tā kā mačs bija pavisam mazs, tad arī mans trešā etapa finišs tika gaidīts, lai beidzot visi varētu braukt atpakaļ uz Tallinu, jo aiz manis mežā vairs neviena nebija. Pats gan atkal noskrēju visnotaļ labi - vienīgi apmēram minūtes kļūda uz otro punktu, un iespējams varianta kļūda distances viducī, tomēr vairāk kļūdu nebija un varbūt pārāk arī neizšaujoties savus astoņus kilometrus noskrēju 47 minūtēs.
Kopumā par pasākumu var teikt visu to labāko. Kā jau pieņemts dzīvojām un ēdām armijas bataljonā, tācu par to sūdzēties nevar. Prieks arī par to, ka lai arī orientēšanās mačā startēja vien 16 vīri, 7 sievas tomēr distancē bija uzorganizēts radiopunkts, un arī finišā pa mikrofonu visu laiku tika ziņots par notiekošo gan distancē, gan finišā, kas padarīja visu pasākumu daudz interesantāku. Žēl vienīgi, ka mums tā skriešana bija tā patālāk no Tallinas, līdz ar to pārējo sporta veidu dalībnieku sniegumu īsti klātienē vērot mums nesanāca.
Joprojām nelielas problēmas ar datoru, liedz pielikt arī kartes pēdējiem o-pasākumiem. Tomēr cerams, ka jau pēc nākamā o-mača arī kādai kartei te vieta atradīsies.
Un lai arī biju plānojis, ka pēc šī mača uz kādu laiku no sacensībām būs miers, jo arī tur Igaunijā skrienot kājas juta, ka iepriekš ir cītīgi skriets, tomēr izskatās, ka sestdien visticamāk vēl aizbraukšu uz skrējienu Apkārt Vaidavas ezeram. Pēc tā gan mači uz kādām divām nedēļām būs jāatliek malā, lai varētu pa ilgiem laikiem uztaisīt tādu normālāku treniņu periodu.
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).