Nepatīkami pārsteigumi

Šodien speciāli ieplānoju treniņu tā, lai paspētu ierasties atpakaļ tieši uz biatlonu, ko Eurosport solījās rādīt. Taču kā ierasts pēdējā nedēļā, Eurosport pilnībā ignorē pašu publicētajā programmā rakstīto - biatlona vietā arī šodien rāda tenisu.

Var jau saprast, ka teniss varbūt ir populārāks par biatlonu, tomēr tenisu rāda visu gadu, taču biatlons ir vien pāris mēnešus gadā.

Vējš

Skriet pret vēju nav ne viegli, ne arī īpaši patīkami. Taču, ja šādi, skrienot pret vēju gandrīz stundu, Tu zini, ka pienāks brīdis, kad varēsi griezties apkārt un vējš pūtīs mugurā, tad pretvēja skriešanu ir daudz vieglāk pārdzīvot. Protams, atpakaļ skriet ir daudz vieglāk, lai gan tādas īpašas sajūtas, ka pūstu mugurā un 'nestu' uz priekšu nav.

Taču šobrīd laikā, kad visas takas un ceļi mežā ir varen slīdīgi, īpašu variantu kā izvairīties no skriešanas pa šoseju nav, un reizi pa reizei arī nākas pieciest vēju, kas pūš tieši sejā.

Neliels atskats atpakaļ uz WOC 2008

Šodien iepazinos ar 2008.gada PČ Čehijā organizatoru gala atskaiti. Tāpat kā PČ ziņas ("WOC News") visa čempionāta laikā arī šī bija krietni interesanta lasāmviela - gan par to kā tika izvēlētas karšu vietas, gan par to kā tika organizētas TV pārraides, gan par to kādus ieteikumus organizatori sūta nākamo lielo o-pasākumu rīkotājiem, gan par daudz ko citu. Katrā ziņa WOC 2008 Final report (no www.woc2008.cz) būtu vērts palasīt jebkuram sacensību rīkotājam arī Latvijā.

Dažas interesantas lietas:

• Kā izrādās, tad apmeklētāji no Latvijas bijuši septītie cītīgākie http://woc2008.cz apmeklētāji čempionāta laikā;
  
• Klātienē visvairāk skatītāju apmeklēja sprinta finālu (~4800 pēc organizatoru aplēsēm), pavisam maz atpaliek garās distances fināls (~4600);
• Čempionāta budžets bija ~13,5 miljoni čehu kronu (nedaudz vairāk kā 350 000 latu), no tā ~45% veidojušas dotācijas no valsts un pašvaldībām, kā arī ieņēmumi no mārketinga aktivitātēm. Organizatori īpaši piemin arī to, ka valūtas kursa svārstības radījušas apmēram 1 000 000 kronu lielus zaudējumus;
• IT vajadzībām tika izmantoti 20 laptopi;
• Kopā 325 cilvēki bija iesaistīti pasākuma organizēšanā (ieskaitot arī paralēlo sacensību rīkošanā).

No pēdējām PČ ziņām (WOC News Nr.12) uzzināju arī to, ka 2013.gadā PČ, iespējams, būs Somijā. Tātad Ungārija, Norvēģija, Francija, Šveice un varbūt pēc tam Somija.

Rencis slēpo

Šodien bija pirmā reize divu gadu laikā kad atkal devos slēpot. No rīta gan atkal pārsteidza krītošais sniegs un vismaz skriešana vietām bija krietni apgrūtināta, taču biju apņēmības pilns vakarā aiziet paslēpot.

Tā nu aizskrēju līdz mežam un vilku kājās savas vakar iegūtās slēpes. Ar lielām pūlēm uzrāpos pirmajā kalnā, kas gan nav slēpošanas trases sastāvdaļa, taču uzreiz pēc tam jau bija pirmais nobrauciens, un slēpošana varēja sākties.

Ņemot vērā, ka slēpes nekādas superlabās nav, tad arī slīdēšana varēja būt labāka; nav jau arī tās pēc pirkšanas smērētas. Taču tik un tā priekš pirmās reizes ātrums no kalniem likās pieklājīgs. Pirmās 10 minūtes jutu, ka muskuļi apakšstilbu priekšpuse nedaudz sāp, bet tie man tādi vārīgi, jo arī regulāri Cēsu skrējienos, skrienot no kalna, šīs vietas jutu diezgan pamatīgi. Lai vai kā, pēc kāda laiciņa kāju sāpes bija prom un varēju turpināt cīnīties ar sniegu un slēpēm. Tā kā nūjas man nedaudz ir par īsu, tad braukšana augšā kalnos nav pārāk viegla, bet visā visumā pirmā reize pagāja diezgan veiksmīgi. Mežā pavadīju nedaudz vairāk par stundu, un nepiedzīvoju pat nevienu īstu kritienu. Ja būs spēks, rīt droši vien iešu atkal!

Slēpes

Vairāki apstākļu rezultātā beidzot nolēmu tikt pie slēpēm, jo tieši slēpju trūkums bija tas, kas liedza man izmantot Zilo Kalnu un sniega doto iespēju paslēpot. 

Tā kā Ogres novada sporta laureātā biju saņēmis dāvanu karti no vietējā sporta veikala, tad nolēmu, ka būs vien jāizmanto tā tieši slēpju iegādei. Neko diži dārgu pirkt netaisījos, jo arī nekādu dižo slēpošanas karjeru neesmu plānojis taisīt. Tāpēc veikalā skatījos inventāru tuvāk lētākajam galam, un tā nu esmu ticis gan pie slēpēm, gan stiprinājumiem, gan zābakiem (zābaki gan laikam ir labākie slēpošanas zābaki kādi man jelkad kājās ir bijuši). Nūjas pagaidām aizlienēju no Edgara, jo ar nūjām veikalā bija problēmas - priekš mana auguma nūju vairs nebija.

Mājās gandrīz 2 stundas noņēmos ar stiprinājumu pielikšanu, jo dabūt skrūves iekšā tajā slēpē nav nemaz tik viegli. Taču ar to nu esmu ticis galā, un pat paspēju izlaist vienu cilpu pa pagalmu, lai redzētu kā slēpes turas pie kājām. Jāsaka gan, ka sniegs šodien ir sasnidzis ļoti daudz, tāpēc nekādu īpašo slēpošanas sajūtu vēl nepaspēju izbaudīt.

Kārtīgi slēpojis gan neesmu jau krietni sen, jo, sākot trenēties, slēpošana ziemā bija obligātais pasākums, taču nu jau, domāju, gadus 5-6 slēpojis neesmu. Kaut kā laikam īpaši tā slēpošana nav saistījusi, piedevām skriešana ir bijusi prioritāte. Viena reize gan uz slēpēm pa šo laiku ir bijusi - 2006.gada janvārī, kad piedalījos Reiņa trasē ziemas duatlonā. Toreiz bija 2km skriešana+12km slēpošana+2km skriešana. Pēc slēpošanas biju pārliecinoši pēdējais, atpaliekot 20 minūtes no iepriekšējā. Piedevām vēl spēcīgi nogurdinātās kājas pēc stundu ilgās slēpošana, bez nekādas speciālas gatavošanās, īpaši nerosināja vēlmi tik drīz atkal kāpt uz slēpēm.

Savu jauno slēpju pāri esmu nolēmis izmēģināt rīt. Šodien pēc lielā sniega, skrienot cauri trasei, izskatījās, ka slēpošanas apstākļi vēl nav tie labākie, jo sniegs bija sasnidzis ļoti daudz, bet pa trasi vien kādi 2-3 slēpotāji bija braukuši. Taču ceru, ka līdz rītvakaram sniegs jau būs nedaudz piemīcīts un arī man, slēpošanas tūristam, apstākļi būs labvēlīgi. Galvenais nesalauzt slēpes jau pirmajā kalnā :)

Atkal apkārt ezeram

Tāpat kā pirms gada saņēmu ielūgumu uz OK Saldus ikgadējo treniņu - skrējienu apkārt Cieceres ezeram. Pagājušogad treniņu sākām un beidzām 'Zvejnieku" pirtī Cieceres ezera krastā, turpretī šogad pēc treniņa bija paredzēta pelde Saldus peldbaseinā, tāpēc arī treniņš tika sākts Saldū pie baseina.

Pagājušajā gadā treniņu grūtu padarīja lielais vējš, taču atšķirībā no šī gada gaisa temperatūra pirms gada bija vien -6. Šorīt no rīta Ogrē bija -18, Saldū pat esot kautu kur bijis -22. Ceļā uz Saldu vietām ļoti stipri sniga, taču cerējām, ka Saldū laiks būs labāks. Un tā patiesi arī bija. Vēja tikpat kā nebija, vien skrienot gar ezera A krastu brīžiem nedaudz vējš pūta sejā, laukā spīdēja saulīte, protams, sals tik un tā bija jūtams (domāju, ka -10 bija kā minimums), taču skriešana bija gana patīkama. Arī sasnigušie lauki ar apledojušajiem kokiem padarīja skrējenu arī acij baudāmu. Visvairāk mani priecēja, ka ceļi pa kuriem skrējām, bija gluži labā stāvoklī. Mašīnas bija braukājušas gana daudz pa šiem lauku ceļiem, un tāpēc sniegs bija gana pieblietēts, lai skriešanas ātrums īpaši neietekmētos no šiem ziemīgajiem apstākļiem.

Atšķirībā no pagājušā gada skrietgribētāju bija krietni mazāk, kopā bijām vien septiņi. Laikam jau aukstums daļu būs nobiedējis, taču šie septiņi treniņu pievieca godam, katrs gan pēc savām spējām un varēšanas. Es visu apli noskrēju kopā ar Ati un pēc kartes samērītos 29,9 kilometrus pieveicām 2 stundās un 12 ar pusi minūtēs. Tā kā šogad treniņa sākumvieta atradās tālāk no ezera kā pagājušogad, tad arī kopējais garums sanāca nedaudz lielāks.

Pēc treniņa, kā jau plānots, izbaudījām Saldus ūdens priekus. Neliela pelde baseinā, pasēdēšana burbuļvannā un pasildīšanās pirtiņā, tas viss bija tieši laikā, lai nedaudz relaksētos pēc garā treniņa. Treniņš bija patiešām jauks un jācer, ka izdosies to atkārtot vēl kādu gadu.

Sporta gads

Naktī lejot laimes, izlēju sev kurpi. Pieliekot vēl klāt tos mazos gabaliņus, kas izskatījās kā mazas nagliņas, skaidrs, ka tas ir orientēšanās apavs, un laikam jau gads paies sporta zīmē.