Sezona tuvojas

Dienu skaitītājs blociņa sānos liecina, ka līdz pirmajām LK sacensībām atlikusi 61 diena jeb nepilnas deviņas nedēļas. Ja tā padomā, tad tas ir visai neilgs laika sprīdis, un pēdējais laiks sākt domāt par orientēšanās prasmju atsvaidzināšanu. Karti pēdējo reizi turēju rokās Ventspils nometnē decembra beigās, taču šī brīža sniegotie apstākļi nepavisam nevilina mēģināt ar karti skriet treniņos tepat Ogres mežā. Izskatās, ka pirmais solis būs vismaz kartes vērošana, skrienot pa ceļiem, jo skriešana pa sniegotu mežu ir daudz citādāka un arī fiziski grūtāka nekā skriešana pa mežu bezsniega apstākļos. Tāpēc, ja kaut ko citādāku, taču kaut nedaudz tomēr saistītu ar orientēšanos, varu darīt arī vienkārši skrienot pa ceļiem, tad kāpēc izvēlēties grūtāko :) Katrā ziņā jācer, ka sniega sega mežā, tuvojoties aprīlim, manāmi saruks, lai varētu arī kā nākas iemēģināt skriešanu ar karti. 

Pagājušajā gadā Kurzemes pavasaris bija Liepājā, kur sniega sega parasti pat ziemā ir minimāla, tāpēc gluži labs mežs aprīļa sākumā tur nebija nekāds brīnums, taču, atceroties Kurzemes pavasari Talsu apkārtnē, kur dažs labs pat mača laikā paguva šķērsot aizsalušu ezeru, tad patiešām ļoti ceru, ka Tērvetē sniega apstākļi būs tuvāki tam, kā tas bija pagājušogad nevis tam, kas bija Talsos. 

Piedevām tā vien šķiet, ka Kurzemes pavasaris būs ne tikai pirmais LK mačs, bet arī manas oficiālās sezonas atklāšanas sacensības. Lielāka skaidrība par tālākiem plāniem gan vēl pagaidām nav, lai gan tā vien šķiet, ka pēc Kurzemes pavasara nākamais mačs varētu būt Lieldienu balva, un pēc tam aprīļa beigās, iespējams, varētu aizbraukt uz vienām sacensībām Lietuvā. Taču nāks tuvāk, un tad jau redzēs kas un kā.