pirmdiena, 2008. gada 29. decembris

Nometnīte

. . .

Šodien esmu atgriezies no 3 dienu nometnes Ventspilī. Jāsaka liels paldies OK Saldus cilvēkiem un īpaši Ojāram par vēlību, uzņemot mani šīs dažas dienas savā pulkā.
Nometne sākās 6dienas pusdienas laikā un beidzās ar treniņu šorīt no rīta. Kopā aizvadīti seši treniņi, skrienot pavadītas gandrīz 8 stundas un pieveikti gandrīz 90 kilometri. Galvenais nometnes mērķis, vismaz man, bija nedaudz pamainīt ierasto treniņu vidi, pie reizes izmantot iespēju paskriet ar karti, kā arī pēc ilgiem laikiem tikt prom no sniega. Lai arī iepriekš solītie +4 grādi izpalika, tomēr visu pārējo izdevās paveikt ar uzviju.
Pirmajā dienā orientēšanās vēl nevedās kā gribētos, jo karte tomēr pēdējo reizi bija turēta rokās LČ nakts orientēšanās un, lai arī šad un tad uz datora paspēlēju Catching Features, kas nedaudz atgādina par orientēšanos, tomēr ar skriešanu pa īstu mežu ar īstu karti to nevar salīdzināt. Taču ar katru reizi kartes lasīšana padevās aizvien laāk, un tā kā visos kartes treniņos arī liku punktus, tad vismaz kādam brīdim kartes lietošanas iemaņas būšu atsvaidzinājis.
Vakaros arī devos skrējienā pa naksnīgo Ventpili. Pirmajā vakarā kopā ar Ati, bet otrajā vakarā skriet gāju viens pats. Katrā ziņā treniņu apstākļi diennakts tumšajā laikā ir tuvu ideāliem, jo izgaismota ir visa Ventpils (protams, tagad svētku laikā gaismu ir vairāk). Un savākt stundu treniņa laika bez kādas apļošanas var pilnīgi mierīgi. Ja vēl pārskrietu pāri upei un paskairadītu pa Pārventu, tad droši vien arī visas 2 stundas treniņu uztaisīt varētu pilnīgi mierīgi.
Vienīgā savādā lieta, ko vakaros skrienot pamanīju, ka uz ielām praktiski vispār nav cilvēku. Lai arī pulkstenis bija vien ap astoņiem vakarā, tomēr Ventpils ir gandrīz vai kā iegrimusi klusumā. Vai nu lielos cilvēku pūļus vasarā veido tikai un vienīgi tūristi un tagad nesezonā viņu nav un tāpēc arī cilvēku uz ielām nav, vai arī varbūt ventspilnieki slēpjas no vēsuma un krīzes, taču fakts paliek fakts. Varbūt arī visi devušies sniega meklējumos, jo sniega Ventspilī na vvispār, arī mežā ne, vienīgi "Lemberga hūtē" slēpošanas kalns ir ar nelielu sniega segu. Bet sniega trūkums mani tikai iepriecināja.
Tagad, kad nometne ir beigusies, redzēs, cik viegli būs atgriezties ierastajā "māju treniņa ritmā". Ogrē sniegs pa šo laiku nav ga'jis mazumā, un tas nozīmē, ka gan jau atkal liela daļa terniņu būs jāaizvada pa šoseju, kur vismaz nav jābaidas no slidenā pamata. Taču katrā ziņā gads ir pabeigts uz pozitīvas zīmes un cerēsim, ka cīņas spars nākamajam gadam tikai saglabāsies.

3 komentāri :

  1. Kamdēļ neizvēlies slēpošanu nesezonā?

    AtbildētDzēst
  2. Nav slēpju..arī nekāds dižais slēpotājs neesmu, jo pēdējoreiz uz slēpēm kāpu krietni pasen. Bet galvenokārt uzskatu, ka tad, ja tomēr ir iespēja skriet, tad ieguvums no skriešanas ir tik un tā lielāks nekā no slēpošanas. Galu galā trenējos jau, lai ātri skrietu, ne ātri slēpotu.

    AtbildētDzēst
  3. It kā jau jā. bet redzi, Sirmais ir Somijā un arī Mārīte Knēta (par citiem nezinu) pa Priekuļiem riņķo. Tā teikt ziema ir lielisks brīdis lai savestu kārtībā visas traumas, par kurām arī pats šķiet esi te rakstījis :)

    Bet es jau pats nezinu kā labāk :) tāpēc arī jautāju. pērnajā ziemā daudz tieši skrēju un tiešām biju apmierināts ar ātrumu sezonas sākumā

    AtbildētDzēst

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...