ceturtdiena, 2010. gada 18. marts

Nometne Malagā - 3.daļa

17-03-2010:
Šodiena izvērtās par garāko treniņdienu līdz šim nometnē. Gan tāpēc, ka, šķiet, kopējais dienas treniņu laiks bija vislielākais, gan arī tāpēc, ka ceļā uz/no treniņiem tika pavadītas vismaz 5 stundas. Un varu priecāties vien par to, ka šīs daudzās stundas man nebija jāsēž pie stūres.

No rīta gan devos paskriet vēl tepat pie mājas, stundas laikā, skrienot pa ceļu, atkal savācu vairāk kā 400m kāpumu, bet jūtu, ka ar katru dienu kalni padodas aizvien labāk. Jebkurā gadījumā īpašas izvēles jau te nemaz nav - vai nu skrien pa kalniem, vai arī neskrien nemaz, jo līdzenumu te nav.

Kad pirmais treniņš bija garām un biju nedaudz atvilcis elpu devāmies tālajā ceļā Granadas virzienā, kas no mūsu mājas atrodas ~150km attālumā. Somiem līdzi bija vairākas kartes no šī reģiona, tieši tāpēc arī devāmies tur. Piedevām vakarā vēl tika plānots arī nakts treniņš, līdz ar to, lai arī tālu jābrauc, tomēr iespēja tikt uzreiz pie diviem kartes treniņiem. Un jāsaka, ka patiesi bija vērts braukt uz turieni, jo pirmais treniņš (~10-12km distance) bija pa daudz patīkamāku apvidu nekā iepriekš veiktie treniņi EL Chorro kartē - tikai tā iemesla dēļ, ka šeit visa karte nesastāvēja vien no kalniem un bija iespēja arī normāli paskriet :). Arī treniņā pavadītā pusotra stunda pagāja gandrīz nemanot, varbūt tāpēc, ka aptuveni pusdistanci skrējām visi kopā un līdz ar to tāds nedaudz sacensību gars bija.

Pēc nelielas izsalkuma remdēšanas Granadā devāmies uz mūsu nakts treniņa vietu Monachil ciemata tuvumā, taču ar treniņvietu atrašanu mums šodien galīgi neveicās. Jau, braucot uz pirmo treniņu, uztaisījām aptuveni pusstundas kļūdu, nogriežoties no šosejas par ātru un izlīkumojot pa kalnu ceļu labu gabalu. Arī vakarā pa neskaitāmiem serpentīniem uzbraucām nepareizajā kalnā, kas atkal prasīja, šķiet, liekas 40 minūtes - tā arī nesaprotu pēc kādiem principiem somi mēģināja atrast pareizo ceļu. Lai vai kā tikuši beidzot kartē ātri saģērbāmies un nakts treniņš izdevās gluži labs. Ņemot vērā, ka ar karti tumsā nebiju skrējis kopš pagājušā gada Jukolas, tad, manuprāt, viss izdevās gluži labi. Un pēc treniņa, protams, sekoja mājupceļš nepilnu 2 stundu garumā, un galu galā mājās bijām tikai īsi pēc pusdivpadsmitiem.

Vēl noteikti der pieminēt, ka pēc šodienas treniņiem kartē tika pamatīgi apskādētas arī kājas - ērkšķainie augi, kas viņiem te ir daudz un dažādi ir atstājuši daudz pēdu - mazi ērkšķīši sadūrušies kājās un pirms gulētiešanas pavadīju labu laiku bakstot laukā tos mazos brīnumus. Kājas arī sūrst līdzīgi kā Latvijā, kad distancē ir nācies saskarties ar nātrēm. Tā ka var teikt, ka atgriešanās orientēšanās takās ir notikusi pēc pilnas programmas.

Nav komentāru :

Ierakstīt komentāru

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).