Skriešanas normatīvi un orientēšanās atlases

Vakar, papētot čehu atlašu plānus, pamanīju, ka čehiem viens no kritērijiem ir arī normatīvi stadionā. Vīriešiem 5000 m distancē A normatīvs ir 15:55, bet B - 16:25. Sievietēm ir 3000 m distance attiecīgi ar 10:55 un 11:15. Ja nespēj izskriet normatīvu, tad praktiski ir neiespējama iekļūšana izlasē. Savulaik padomju laikos PSRS izlasei arī esot bijuši obligāti stadiona normatīvi un daudzi Latvijas sportisti tos ir izbaudījuši (par konkrētiem normatīviem gan varbūt kāds var pastāstīt ko vairāk, jo precīzus to laiku kritērijus nezinu, vien esmu dzirdējis nostāstus), taču tagad, ja neskaita, ka kā viena no atlasēm pāris reizes ir bijis kross Biķernieku mežā (un tur parasti arī tika rēķināts koeficients pret labāko nevis kaut kāds konkrēts rezultāts), tad mums vairs neviens skriešanas ātrumu netestē.

Patiesībā šķiet, ka arī citas valstis dalās šajās divās grupās - tajās, kurās ir skriešanas normatīvi stadionā un tās, kurās šādi normatīvi nav. Piemēram, Ziemeļvalstīs uzsvars ir uz orientēšanos dēļ viņu sarežģītajiem apvidiem un viņiem normatīvu, šķiet, nav, savukārt Centrāleiropā apvidus ir tehniski vienkāršāks, un varbūt tieši tāpēc šajās valstīs biežāk kā viens no atlases kritērijiem ir uzrādītais rezultāts stadionā.

Katrā ziņā Latvijā, ieviešot šādus kritērijus, pieļauju, ka vīriešiem tas īpaši neko nemainītu un šādus rezultātus gana daudzi varētu arī izskriet. Savukārt, lai piedod man mūsu meitenes, bet nez kāpēc man šķiet, ka meitenēm ar šo normatīvu izskriešanu būtu krietni vien lielākas problēmas. Protams, galu galā paliek jau arī jautājums - vai rezultāts stadionā vispār ir vērā ņemams kā atlases kritērijs uz izlasi orientēšanās sportā...