Par treneriem

Pirms kāda laika kāds komentētājs lūdza, lai uzrakstu savas domas par trenera nozīmi orientēšanās sportā. Jau toreiz man likās, ka atbilde ir diezgan viennozīmīga, lai gan patiesībā, tas jau laikam katram ir diezgan individuāli.

Manuprāt, īsais raksturojums trenera sūtībai ir būt atbalstam treniņu procesā. Vai nu tas ir psiholoģiskais atbalsts, vai arī atbalsts tehnisko un/vai fizisko spēju uzlabošanā, tomēr pēc būtības tas ir atbalsts lietās, ar ko pats sportists nespēj tikt galā. Jā, protams, sportisko gaitu sākumā atbalsts ir nepieciešams praktiski visās jomās, galu galā treneris arī bieži vien ir tas, kas Tevi "velk" uz treniņiem un notur Tevi sportā, taču tālāk jau, laikam ejot, manuprāt, treneris būtu vajadzīgs, lai sniegtu palīdzību lietās, kur bez palīdzīgas rokas neiztikt.

Kā jau vairākas reizes savās pārdomās arī šeit nākas vēlreiz pieminēt to, ka orientēšanās sportu veido divas daļas - fiziskās spējas un orientēšanās iemaņas. Laikam ejot, man ir nostiprinājusies pārliecība, ka fiziskā ziņā labākais treneris sev vari būt pats, jo galu galā, kurš tad vēl labāk pārzina Tavu organismu, ja ne vien pats. Tāpēc, ja vien ir kaut mazākā saprašana par fizisko treniņu metodēm un principiem, tad šajā jomā bez trenera var iztikt gluži labi. Ja vēl garākos treniņus vari skriet kopā ar kādu, vai vēl ideālāk kopā ar kādu, kurš Tev ar velo brauc līdzi, uzmundrina un iedod padzerties, tad pat šādos psiholoģiski grūtākos treniņos bez papildus atbalsta trenera veidolā var iztikt.

Nu un otra puse ir orientēšanās iemaņu uzlabošana. Un tieši šī lieta ir tā, kur, manuprāt, bez trenera neiztikt. Es labi zinu, ka varētu izdomāt dažnedažādus treniņus orientēšanās tehnikai - līdzīgus, kā esmu pa šiem gadiem gan pats pieredzējis, gan citur novērojis, tomēr viss, kas saistīts ar treniņiem kartē nav vairs tik vērtīgs, ja kartes, distances esi plānojis un zīmējis pats, punktus mežā licis pats un pēc tam pats to visu pats arī skrējis. Tad plānošanas procesā jau veiktos ceļus bieži vien esi izplānojis un treniņš sanāk ar daudz mazāku pievienoto vērtību. Tā nu lūk, tieši šis sagatavošanas darbs ar kartēm, distancēm un punktu likšanu, manuprāt, ir tā lieta, kur treneris orientēšanās sportā ir nepieciešams visvairāk.

Tāds nu apmēram ir mans skatījums par treneriem orientēšanās sportā. Lai gan neapšaubāmi ik pa laikam cilvēks no malas ir noderīgs, lai novērtētu Tavu veikumu un norādītu uz kļūdām. Pilnīgi iespējams, ka daudziem ir liela nepieciešamība, ka treneris regulāri raksta arī treniņplānu, un daudz vairāk iesaistās treniņprocesā, nekā es esmu to minējis, taču, kā jau sākumā minēju, tas tomēr ir katram diezgan individuāli. Šaubu gan nav par to, ka treneris vai varam to nosaukt arī par menedžeri ir visai neatsverams dažādos plānošanas jautājumos - nometnes, sacensības, sponsori, naudas utt., taču tas jau ir cits līmenis, citi rezultāti...

Varbūt arī Tev, manu dārgo lasītāj, ir ko teikt treneru jautājumā? Kādu Tu redzi vai esi uz savas ādas pieredzējis trenera lomu orientēšanās sportā?