Vējš un saldējums

Nedēļas sākumā sanāca skriet lielajā vējā un aizdomājos, ka treniņu šādos apstākļos var iekārtot tā, ka sākumā skrien pret vēju, un atpakaļ pa vējam, var arī skriet turpceļā pa vējam un atpakaļ pretvējā, un vēl var skriet treniņu vairākos apļos vai regulāri mainot skriešanas virzienu, kad sanāk pa un pret vēja skriešanu izlīdzināt uz visu treniņa garumu. Visādā ziņā skriešana pa vējam ir gauži viegla, savukārt skriešana pretī tādam stipram vējam ir diezgan nepatīkam un grūta. Taču, kādu treniņa taktiku vislabāk izvēlēties, laikam jau ir grūti viennozīmigi pateikt.

No vienas puses, sākumā skrienot pa vējam, bet beigās skrienot pretvējā, beigās ir lielāks gandarījums, nonākot mājās, un droši vien vispār vēlme vairāk cīnīties ar vēju un ātrāk nonākt galā ir lielāka. No otras puses, ņemot vērā, ka uz treniņa beigām vēl būs sakrājies nogurums, tad, lai to kompensētu, sākumā vajadzētu skriet grūtākos apstākļos (pretim vējam), bet beigās, kad spēka ir mazāk, tad var ļauties tam, ka vējš no mugurpuses palīdz tikt uz priekšu.

Katrā ziņā es iedomājos, ka tā ir līdzīga situācija kā ēdot, piemēram, saldējumu. Ja bļodiņā ir ieliktas divas dažādas saldējuma bumbiņas, tad ir cilvēki, kas vispirms apēd garšīgāko un mazāk garšīgo saldējumu atstāj beigām, ir tādi, kas gardāko pataupa, tā teikt, saldajam ēdienam - pašām beigām, bet ir vēl arī tādi, kas ēd pa drusciņai no viena un otra, līdz viss ir apēsts. Pēdējā gadījumā gan tik un tā paliek pēdējā kumosa izvēle - vai nu par labu gardākajam vai mazāk gardajam kumosam.

Saldējumu ēdot, parasti atstāju gardāko uz beigām, un arī vēja treniņos biežāk izvēlos skriet vispirms pretvējā un beigās baudīt patīkamu skrējienu ar vēju no muguras. Minētais treniņš gan vairāk pagāja lielāku un mazāk apļu skriešanā, bet pēdējie 3km pat sanāca pretvējā.
Bet kā ir ar Tevi, mans dārgais skrienošais lasītāj, vai vējš ietekmē Tava treniņa plānojumu? Un kā ir ar saldējuma ēšanu?