trešdiena, 2010. gada 27. oktobris

Naksnīgie treniņi

Nav nekāds noslēpums, ka rudenī dienas paliek aizvien īsākas un tumšais laiks iestājas daudz agrāk. Nedēļas beigās, līdz ar laika atpakaļgriešanu, vakarā tumsa iestāsies vēl par stundu agrāk - jau sešos vakarā būs visai patumšs. Tas gan nozīmēs arī to, ka no rītiem gaišs vismaz kādu laiku būs jau ap pusseptiņiem. Mierinājums gan no tā mazs, jo, lai arī pēdējā laikā ar skriešanu no rītiem esmu apradis, tomēr rīta skriešana tik un tā aprobežojas ar maksimums 50-55 minūšu skrējienu, līdz ar to vismaz tuvākajās nedēļas tās gaišās rīta stundas neko daudz nedos - ejot skriet uzreiz pēc septiņiem, tāpat sanāk skriešana praktiski pa gaišumu. Lai gan pēc pāris nedēļām droši vien ar visu pārgriezto stundu no rītiem būs tumšs vēl astoņos.

Vakaros ar skriešanu gan paliek aizvien grūtāk - ne jau pati skriešana palikusi grūtāka, bet vienkārši treniņa maršruta izvēle tiek pakārtota tam, cik apgaismots ir konkrētais ceļa posms. Varētu jau skriet arī pa mežu, bet tad jāvelk lampa un tas jau sarežģī pasākumu, un piedevām arī daudz uzmanīgāk jāskatās zem kājām. Pa sliktākiem ceļiem var mēģināt skriet arī bez lampas, ja vakars ir skaidrs un spīd mēness, bet tad tik un tā jāsargās no bedrēm. Pa līdzenu tumšu posmu gan var skriet gluži labi. Vakar pats pārliecinājos, ka Jūrmalas veloceliņš, lai arī, sākot no Imantas Jūrmalas virzienā, nav apgaismots, tomēr asfalts vismaz līdz Babītes stacijai ir gluži labs, līdz ar to nav jādomā, kur likt kāju. Piedevām pēc pāris minūtēm tumsā acis ar tumšumu gluži labi aprod, un var jau kaut ko saredzēt arī tumšajās vietās, piemēram, veloceliņa posmā, kas ved cauri mežam. Tad gan vislielākās problēmas rada pretim skrienošie un braucošie ar lampām galvās, jo ar tumsu apradušās acis tiek apžilbinātas tā, ka uz brīdi vairs redzēt nevar neko.

Vakar, tā pa tumsu skrienot, aizdomājos, ka, lai skrienot nebūtu jānes līdzi atstarotāji, būtu forši tādi cimdi viscaur elektrozaļajā atstarojošā krāsā (tādi līdzīgi kā bildē, tikai viscaur atstarojoši) - būtu divi bonusi vienā - siltums un drošība. Tā kā nu jau ar cimdiem skrienu kādu laiku (ko var darīt, ka rokas jau man sāk salt pie +5 grādiem un brīžiem pat tik ļoti, ka maz neliekas), tad šādi cimdi lieti noderētu. Un patiesībā jau, ja nebūtu tā problēma ar salstošajām rokām, tad arī skriešanai tumšajā laikā vispārībā nav ne vainas.

P.S. Ak jā, šodien pēc iknedēļas auss apskates un kārtīgas tīrīšanas tika konstatēts, ka cauruma laikam vairs īsti nav. Nākamnedēļ vēl gan jādodas pārbaudīt dzirdi.

2 komentāri :

  1. Trenējies tā kārtīgi, lai spētu ar mani cīnīties ;)

    AtbildētDzēst
  2. Skatos kāds komentē manā vārdā :D
    Doma par tādiem cimdiem gan ir laba :)

    AtbildētDzēst

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).