Pabūt visās Ogres ielās

Neviļus aizdomājos, ka būtu interesanti noskaidrot, cik daudzās no Ogres ielām jelkad esmu pabijis. Treniņu laikā skriets ir pa dažnedažādām Ogres vietām un ielām, bet saprotot, ka ir vēl tomēr arī neapmeklētas vietas, radās jauns mērķis - pabūt visās Ogres ielās.
Laikā, kad treniņus ir iespēja skriet pa gaismu, lielākoties cenšos skriet ārpus pilsētas - pa meža takām, lauku ceļiem vai nomaļākiem asfaltētiem ceļiem. Savukārt tumšajā laikā pārsvarā skriešana sanāk pa Ogres pilsētas apgaismotajām ielām. Ogre nav pavisam maza, tomēr bieži vien sanāk skriet pa vienām un tām pašām ielām. Taču lai treniņus dažādotu, laiku pa laikam tomēr cenšos atrast kādu vietu, kur iepriekš nav sanācis skriet (par to, kā vispār tieku pie jauniem maršrutiem jau rakstīju pagājušajā gadā). Un , lai arī iepriekš jaunu maršrutu izpēte bija tāda nekonkrēta un nereti vienkārši skriešana kaut kur "uz labu laimi", tad šoreiz uzstādījums ir visai konkrēts - spert kāju it visās Ogres ielās, kas nozīmē, ka šim uzdevumam jau ir nepieciešama nopietnāka sagatavošanās.
Ogres ielu sarakstu izdevās iegūt Ogres novada mājas lapā, kur ir uzskaitītas ielas ceļu uzturēšanas vajadzībām. Pēcāk, pētot ielas kartē, atradu vēl dažus ielu nosaukumus, kas acīmredzot netiek uzturēti (vai varbūt vienkārši ceļu uzturēšanas vajadzībām šis ielas iekļautas zem blakus ielu nosaukumiem). Lai vai kā, gala saraksts ir tāds, ka kopumā Ogrē ir 276 ielu nosaukumi (2012.gadā ielu skaits būtiski palielinājās, kad, līdz ar iekļaušanos pilsētas teritorijā, dārziņu rajonā "Lašupes", kur visas mājas kādreiz bija vienkārši numurētas, visi ceļi tika pie ielu nosaukumiem (visas ar puķu tēmu), un Ogres ielu skaits pieauga par 46 ielām).
No visām šīm 276 ielām, kuru kopgarums pārsniedz 120 kilometrus, izsvītroju visas, kurās līdz šim jau esmu bijis (par dažām gan īsti nebiju pilnīgi pārliecināts, tāpēc uzskatīju, ka tajās ir vērts pabūt otrreiz, ja patiesi tur jau ir tomēr būts), un sarakstā atlika 85 ielas ar kopgarumu nedaudz virs 18 kilometriem. No šīm 85 ielām, ja neskaita ielas Lašupēs, tad pārējās ir relatīvi īsas (līdz 300 metriem) un liela daļa no tām ir strupceļi - līdz ar to nav nekāds brīnums, ka līdz šim neesmu tajās bijis.
Tiekot pie šī gala saraksta ar ielām, kurās jāspēj spert kaut pāris soļi, tapa skaidrs, ka 100% izpildīt uzdevumu būs grūti, jo eksistē dažas "nesasniedzamas" ielas. No šīm 85 ielām divas (Varavīksnes un Dzērveņu) atrodas iežogotā teritorijā, kur jau kopš treknajiem gadiem ir iekonservēta privātmāju būvniecība un, ja vien mājas netiks pabeigtas, tad tur tikt varētu, tikai lienot pār žogu. Vēl septiņas ir plānotās ielas, kas kartē ir iezīmētas, bet dabā īsti vēl neeksistē (Ausmas, Mēness, Sarmas, Mākoņu (visas Mazblomu dārziņu rajonā), Zalkšu (Ausekļa prospekta galā), kā arī Madaru un Pelašķu (uz Ogres salas)) - te gan rodas jautājums, kāpēc tad tās vispār ir iekļautas ielu uzturēšanas sarakstā (Jāatzīst gan ka visām ir zemākā jeb "D" uzturēšanas klase (lai ko arī tā nozīmētu)).
Savukārt visinteresantākā situācija ir ar Miglas ielu, kas ir atrodama gan Ogres novada mājas lapā publicētajā sarakstā, gan Lursoft ielu datu bāzē, taču nevienā kartē šī 356 metrus garā iela bez seguma nav atrodama. Neviena adrese šajā ielā nav reģistrēta, kas nozīmē, ka māju tur nav, un pilnīgi iespējams, ka tā atrodas kaut kur pavisam nomaļā vietā (piemēram, kāda pļavā, kur regulāri manāma migla - tāpēc arī tai varētu būt tieši tāds nosaukums - Miglas iela) - ja kāds no ogrēniešiem zina, kur šāda iela atrodama, noteikti dodiet ziņu.
Ja neskaita šīs "nesasniedzamās" ielas, tad pārējo apmeklēšana jau vairs bija laika jautājums. Sagrupēju  ielas pēc aptuveniem reģioniem, kurus viena treniņa laikā varētu apskriet, un ķēros pie darba. Tā kā ielu karti līdzi treniņā neņēmu, bet centos pirms tam aptuveni izplānot maršrutu, lai pabūtu konkrētā apgabala ielās, tad atsevišķas mazās ielas pirmajā reizē palaidu garām, un nācās atgriezties tajā pusē vēlreiz. Jāatzīst, ka procesā arī konstatēju, ka ne visur kartē zīmētais atbilst dabā esošajam - šur tur ielas viens gals aizbūvēts, šur tur atkal var tikt cauri, kaut kartē zīmēts strupceļš. Taču beigu beigās visu līdz šim neapmeklēto ielu apskriešana prasīja aptuveni nedēļu, un nu sarakstā ir atlikušas vien tās dažas nesasniedzamās un dabā neeksistējošās ielas, kuru apmeklēšanu var atstāt uz kādu tālāku nākotni, kad piekļūšana tām būs iespējam.
Līdz ar to nu varu teikt, ka esmu spēris kāju visās Ogres ielās ("nesasniedzamās" ielas neņemsim vērā), un sev doto uzdevumu izpildījis. Šis izpētes projekts man deva iespēju nedaudz vairāk iepazīt Ogri, nu es daudz labāk pārzinu Ogres ielu nosaukumus, un tas noteikti arī bija interesants veids, kā dažādot savus treniņus.
Ja kādreiz izdomāšu paveikt ko līdzīgu, tad nākamā manā ielu vākšanas sarakstā varētu būt Ikšķile, kas tomēr arī ir skrējiena attālumā, un kuras ielu izpēte varētu būt ne mazāk interesanta, jo par tām zinu daudz mazāk, līdz ar to arī ielu atrašana varētu būt sarežģītāka, skrienot bez kartes. Savukārt kāds Rīgā dzīvojošs skrējējs varētu sākt projektu "Pabūt visās Rīgas ielās" - tas noteikti būtu daudz laikietilpīgāks pasākums, jo 2012.gada sākumā Rīgā ielu skaits ir bijis 1778 ielas, kas ir nepilnas septiņas reizes vairāk nekā Ogrē.