Pirmie šīs ziemas soļi uz slēpēm

Ņemot vērā atkal uznākušo snigšanu, vakar tika nolemts iziet nedaudz paslēpot. Slēpošana patiešām arī bija vien nedaudz - kādas 30 minūtes. Taču prieks, ka slēpošanas prasmes pa šo gadu īpaši aizmirsušās nav, jo kā nekā pagājušajā ziemā atsāku slēpot pēc vairāku gadu pārtraukuma. Arī vakardienas tikko uzsnigušajā sniegā slīdēja gluži pieņemami un sev par lielu brīnumu arī kalnos tiku augšā visai raiti bez īpašas piepūles.

Ņemot vērā, ka šorīt atkal snieg un uz priekšu īpašu siltumu nesola, tad domājams, ka kādu laiku tas baltums uz zemes pieturēsies, kas būs sava veida šķērslis skriešanai, taču prieks slēpotājiem. Arī es pat sāku domāt, ka varbūt šodienas treniņu pavadīt slēpojot.

Vējā

Tad, kad vairs netraucē sniegs zem kājām vai lielais aukstums, noteikti uzrodas kāds cits traucēklis. Pēdējā laikā pat vairāk kā lielais aukstums ir traucējis vējš un lielākoties treniņā puse laika tika pavadīta gana lielā pretvējā. Taču tagad, kad aukstums ir nozudis vējš tikai turpina pieņemties spēkā un starpība ātrumā starp skriešanu pa vējam un pretī vējam ir gandrīz 30 sekundes uz kilometru.

Tas man arī lika aizdomāties par matemātikas uzdevumiem, kad parasti, zinot laivas ātrumu stāvošā ūdenī un straumes ātrumu, bija jānosaka laivas ātrums pret straumei, ko varēja iegūt šos lielumus atņemot, vai arī saskaitot, ja nepieciešams bija noskaidrot laivas ātrumu pa straumei. Nez kāpēc man šķiet, ka skrienot šī vienkāršā formula vairs nedarbojas un, skrienot pret vējam, ātruma samazinājums ir krietni lielāks, nekā skrienot pa vējam.

Lai vai kā - Priecīgus svētkus!

Naktī pa pilsētu

Pēdējās nedēļas laikā esmu nonācis pie secinājuma, ka aukstā laikā patīkamāk ir skriet dienas tumšajā daļā. Varbūt tas ir tāpēc, ka tad nevar redzēt aukstumu. Katrā ziņā vakar mani, piemēram, varēja redzēt Ogres ielās vakarā pēc pulksten 22iem.

Protams, vakarā tad nākas skriet pa pilsētu, taču arī tas nav tik traki. Tāpat jau visur sniegs zem kājām, un pilsētā ielas daudz maz nokaisītas un piebraukātas, tāpēc no brišanas pa sniegu var izvairīties.

Vakar arī papildu bonuss vēlajam skrējienam bija skaidrās debesis, kur Oriona zvaigznāju, kas vērojams vien dažus mēnešus gadā, varēja redzēt visā pilnībā.

Vecās un jaunās kartes

Šodien WorldofO.com bija kārtējais ieraksts sadaļā Christams Route, kur katru decembra dienu tiek piedāvāts kāds interesants etaps no kādām sacensībām un parādīti arī labāko sportistu ceļi šajā etapā, kā arī raksta lasītāji var iezīmēt, kā viņi veiktu šo etapu, ja startētu sacensībās.

Līdztekus ierastajai etapa analīzei raksta nobeigumā parādītas šī apvidus kartes izmantojot dažādus zīmēšanas stilus - ar mazāk detaļām un vairāk detaļām:

Arī Latvijā var gluži labi novērot, kā kartes ir kļuvušas objektu pārbagātinātas salīdzinājumā ar kartēm, kas tapušas padomju laikos. Arī Ogres Zilo Kalnu karte vecajā izpildījumā bija daudz elementārāka, lai gan arī jaunā no attēloto objektu pārbagātības vēl daudz atpaliek no, piemēram, Magnētā izmantotajām, kuras ne par velti jau tiek drukātas 1:7500 mērogā, lai visi pēc karšu zīmētāja domām attēlojamie objekti satilptu tajā kartē un kartes pamazām pārvērstos par shēmām.

Pats gan esmu pret karšu piepildīšanu ar nevajadzīgiem objektiem (un arī pret standarta mērogu (1:10000, 1:15000) neizmantošanu), jo lielākā daļa kartē attēloto objektu tāpat nav nepieciešami lielā ātrumā orientējoties. Līdz ar to daudz sarežģītāka paliek ģeneralizācija, ko nav paveicis kartogrāfs, un sportistam pašam nākas atmest daudz vairāk liekās informācijas. Tāpat, cenšoties kartē iezīmēt visas apvidū redzamās detaļas (kas tagad ir jo īpaši populāri, izmantojot par pamatu apvidus lāzerskanējumus) bieži vien ne viss uzzīmētais ir tik viegli reāli apvidū pamanāms. Toties pie labas ģeneralizācijas ir krietni lielāka pārliecība, ka viss, kas kartē ir attēlots būs reāli arī dabā pilnīgi pārliecinoši pamanāms (šis attiecas arī uz 5m horizontāļu izmantošanu kartēs, kas, manuprāt, Latvijā pēdējā laikā ir tikpat kā izzudušas no kartēm, lai gan vietām tās būtu pat vēlamas).

Vai Tev arī labāk patīk kartes ar lielāku ģenerealizāciju, vai tomēr dod priekšroku sīkāk izzīmētai kartei?

Tā Ogre ir par mazu

Šodien treniņa laikā biju pie trikotāžas kombināta, Pārogrē pie CSDD, netālu no Ogres būvplastmasas rūpnīcas, pie Rīgas-Daugavpils šosejas, pie estrādes, Lašupēs, pie Ogres upes, Kartonfarbrikas rajonā, pie kapiem, pie baznīcas, pie slimnīcas, pie poliklīnikas, pie meža tehnikuma, pie Elvi, pie dzelzceļa Un ar to visu vēl nācās mest līkumus, lai savāktu treniņu pusotras stundas garumā. Bet laikam diennakts tumšajā laikā, netaisot apļus, citādāk nevar.

Rakstu maģistra darbu, bet tik un tā skrienu

Šobrīd nav tas vienkāršākais tikt galā ar strādāšanu, sportošanu un vēl maģistra darba rakstīšanu. Taču cenšos. Un esmu nolēmis ar to visu tikt godam galā, lai sākot no februāra par skolu vairs nebūtu jāsatraucas un skriešanai atliktu daudz vairāk laika. Lai maģistra darba rakstīšana veiktos vēl labāk, priecāšos, ja izteiksi arī savu viedokli par savu mājsaimniecības budžetu un tā plānošanu manis izveidotajā anketā - (anketas pilnā adrese - http://spreadsheets.google.com/viewform?formkey=dEZCV0VPY0FHdWM0QUs5LU5jSVFnb2c6MA).

Apļi, apļi, apļi

Man nekad nav īpaši paticis treniņos skriet vairākus apļus. Labāk tad izvēlos aizskriet kaut kur tālu un skriet atpakaļ, nekā visu laiku riņķot pa vienu vietu. Līdz šim lielākais esmu spējis noskriet/noslēpot kādus 5 apļus Zilajos Kalnos slēpošanas trasē. Taču šodien rīkojos pilnīgi pretstatā visam ierastajam, tā kā uz treniņu sataisījos tā pavēlāk un sapratu, ka visu treniņu pa mežu izskriet nepaspēšu, jo paliks tumšs, tāpēc izlēmu doties uz stadionu.

Cik daudz apļus es noskrēju? Tieši 50. Izskrienot no mājām, izlēmu, ka stadionā tie būs 50 apļi, un, lai arī, pēc tam apļojot, ik pa laikam iezagās doma, ka varētu varbūt treniņu turpināt kaut kur citur, vai vispār skriet mājās, jo arī laiks nebija tas patīkamākais, tomēr nospriedu, ka jātrenē arī psiholoģiskā noturība, un tā arī noapļoju godam visus 50 apļus.

Ideālais svars

Pāris dienas atpakaļ caurskatīju savas interneta grāmatzīmes un uzgāju kādreiz saglabātu lapu par sportu ar nelielu zinātnisku ievirzi. Lapā visvairāk manu uzmanību piesaistīja ideālā svara kalkulators sportistiem. Norādot vecumu, dzimumu, augumu, ķermeņa uzbūves tipu, kā arī sporta veida tipu, kalkulators parāda ideālo svaru, kā arī maksimālo un minimālo svaru atbilstoši dotajiem parametriem.

Lai arī rezultāti, protams, nebūtu jāuzskata par 100% pareiziem, tomēr pēc kalkulatora domām mans ideālais svars ir 65 kg, kas nozīmē, ka ar saviem 66-68 kg esmu pat nedaudz par smagu, lai sasniegtu vislabākos rezultātus.

Šajā pat lapā patiesībā ir arī kalkulators, kas aprēķina novirzes no ideālā svara ietekmi uz rezultātu. Uz stundu ilgu skrējienu ar saviem diviem liekajiem kilogramiem es varētu nomest gandrīz divarpus minūtes, ja nomestu šos 2 kg.