Man nekad nav īpaši paticis treniņos skriet vairākus apļus. Labāk tad izvēlos aizskriet kaut kur tālu un skriet atpakaļ, nekā visu laiku riņķot pa vienu vietu. Līdz šim lielākais esmu spējis noskriet/noslēpot kādus 5 apļus Zilajos Kalnos slēpošanas trasē. Taču šodien rīkojos pilnīgi pretstatā visam ierastajam, tā kā uz treniņu sataisījos tā pavēlāk un sapratu, ka visu treniņu pa mežu izskriet nepaspēšu, jo paliks tumšs, tāpēc izlēmu doties uz stadionu.
Cik daudz apļus es noskrēju? Tieši 50. Izskrienot no mājām, izlēmu, ka stadionā tie būs 50 apļi, un, lai arī, pēc tam apļojot, ik pa laikam iezagās doma, ka varētu varbūt treniņu turpināt kaut kur citur, vai vispār skriet mājās, jo arī laiks nebija tas patīkamākais, tomēr nospriedu, ka jātrenē arī psiholoģiskā noturība, un tā arī noapļoju godam visus 50 apļus.
ārprāc, galva nesagriezās vai? tur tak viss vienāds un ja tik uz rinķi tik daudz.
AtbildētDzēstNu tik traki jau nebija, lai gan tā riņķošana, protams, uz beigām palika visai apnicīga.
AtbildētDzēstNu tad ik pa laikam vajag pamainīt skriešanas virzienu... teiksim ik pēc 10 apļiem... būs tikai interesantāk, jo arī kriet pretēji tradicionālajam virzienam ir interesanti un nepavisam noteikti nav apnicīgi... bet nu vienalga... žetons tev par tiem 50...
AtbildētDzēst