NIKE Riga run 2012

Cīņa par LČ bronzu

Svētdien Mežaparkā aizvadīju savas kārtējās šīs sezonas sacensības - NIKE Riga run, kas tāpat kā pirms gada reizē bija arī Latvijas čempionāts 10 kilometru šosejas skrējienā. Lielu pārmaiņu salīdzinājumā ar pagājušo gadu rezultātu ziņā no manas puses nebija. Finišēju atkal piektais (ceturtajā vietā starp latviešiem). Līdz Latvijas čempionāta medaļai atkal pietrūka aptuveni 10 sekundes, kaut kilometru pirms beigām tāpat kā pērn vēl biju līdzās medaļas pozīcijai. Vienīgi tie, kas finišēja pirms manis, šogad bija pilnīgi citi, ne tie, kas pērn.
Rezultāts finišā 32'21" nebija īsti tas uz ko biju cerējis, jo arī distancē šķita, ka patiešām cīnos no visas sirds un rezultāts varētu būt labāks, taču pērnā gada rezultātu 32'04" pārspēt neizdevās. Piedevām domāju, ka savā ziņā šogad trase bija vieglāka, jo otrajā aplī vairs nebija posms pret kalnu, tāpēc vismaz no šī viedokļa rezultātam būtu bijis jābūt labākam.
Scenārijs trasē gan nedaudz atšķirās no pērnā gada, kad pēc ļoti ātra starta un palielas grupas sākumā, jau pirmā apļa vidū izveidojās līderu kvartets, no kura pēc tam pamazām iepalika Kristaps, kuru līdz devītajam kilometram ķēru rokā, bet noķerot apdzīšanai vairs spēka nebija. Šogad pirmais kilometrs bija salīdzinoši mierīgs, un to noskrēju otrajā pozīcijā ar nelielu atstarpi līdz pirmajam, bet turpretī vedot pārējo grupu, taču tad drīz vien līderu trio (olimpietis Dmitrijs Jurkevičs, Jānis Girgensons un lietuvietis Marius Diliunas),  kāpināja tempu un pamazām atrāvās, savukārt ceturtās un piektās vietas pozīcijā palikām mēs abi ar Andreju Sergejevu, un tā arī patiesībā noskrējām gandrīz līdz pat pašām beigām.

Startā

Viens gan jāsaka, ka bija jūtams, ka dalībnieku šogad bija vairāk, jo otrajā aplī lēnāko dalībnieku apdzīšana sākās jau ap septīto kilometru, un atlikušajos kilometros, ja neskaita turp-atpakaļ posmu, kas bija tikai otrajā aplī, tad līkumošana starp pirmā apļa skrējējiem bija visai liela. Arī sākoties pēdējam kilometram, kad praktiski jau sākās finiša cīņa par Latvijas čempionāta bronzu, "ložņāšana" starp lēnākajiem neļāva saglabāt nepārtrauktu kontaktu ar Andreju, kurš, lai arī neapšaubāmi svētdien bija ātrāks par mani, taču, iespējams, ja trasē mēs būtu divi vien, tad noturēties viņam aiz muguras būtu izdevies vēl nedaudz ilgāk.
Pēc 10 kilometru skrējiena kājas jau jutās labi paskrējušas, bet tāpat kā pērn biju arī nobriedis skriet stafeti. Komandu bijām novākuši gana ņipru, taču 4x2.5 kilometru trasē (kas šogad patiesi bija 2.5 kilometri nevis 3.5 kā pērn) cīnīties šoreiz nebija lemts ar Latvijas ātrākajiem stadiona skrējējiem, kas piedevām 10 kilometrus, atskaitot dažus, nebija skrējuši. Savu 2.53 kilometru garo posmu trešajā etapā pieveicu 7'53", taču mūsu komandas pozīcija stafetes laikā nemainījās un finišējām septītajā vietā - vienu vietu aiz apbalvojamo saraksta, kaut arī pat to vienu vietu augstāk tikt tai dienā nebija mums pa spēkam. Prieks vien par to, ka atšķirībā no 10 km skrējiena, šeit bija spēks arī kārtīgi uzskriet finišu, un arī tāds īsts nogurums kājās bija jūtams vien tad, kad skrējiens jau bija galā. Kaut, domājams, svaigam esot, bez 10 ātriem kilometriem kājās, mans rezultāts stafetē varētu būt vismaz 10-15 sekundes ātrāks, taču galvenais jau tomēr bija 10 kilometru skrējiens.
Par rezultātu desmitniekā sajūtas ir dalītas. No vienas puses, tas šogad ir mans labākais rezultāts šajā distancē (šogad vēl divreiz ir skriets šosejā - 32'37" un 32'26", kā arī 32'36" stadionā). No otras puses, biju cerējis, ka izdosies paskriet zem 32 minūtēm. Arī pirms pusotras nedēļas Latvijas čempionātā veiktie 5000 metri lika domāt, ka varu tomēr skriet ātrāk par 32'21". Tajā pat laikā labi apzinos arī to, ka nu jau esmu cītīgi iegājis gatavošanās procesā Frankfurtes maratonam, un nekāds dižais svaigums kājās nav, jo tomēr treniņu slodze arī NIKE Riga run nedēļā bija bijusi gana liela. Lai vai kā, maratons šobrīd ir galvenais mērķis, un pārējais tiek pakārtots tieši tam. Taču līdz maratonam, šur tur mačos vēl uzskriešu arī ko īsāku, kaut arī bez īpašas gatavošanās kādam atsevišķam mačam.