NIKE Riga run un LČ 10km šosejā

Pērn NIKE Riga run neskrēju, bet tā kā šogad tas tika apvienots ar Latvijas čempionātu 10 kilometru skrējienu šosejā un tika solīts, ka atšķirībā no pagājušā gada trase patiesi būs precīzi 10 kilometri, tad jau vasaras sākumā tika nolemts, ka šajā skrējienā būs jāpiedalās. Dažs labs vēl izteicās, ka tas būšot šī gada otrs nozīmīgākais starts, bet man vienkārši gribējās noskriet patiešām labi. Maija beigās Mežaparkā LSC skrējiena ietvaros 10 kilometru distanci Mežaparkā (tur gan trase nedaudz cita un nedaudz līdzenāka) noskrēju ar rezultātu 32'43", kur, lai arī konkurences īpaši nebija un lielu daļu distances nācās skriet vienam, tomēr toreiz noskrēju tuvu tā brīža spēju robežai. Vasaras laikā tika skandināts, ka esot jāskrien pa 32'00", kas pašam īsti ticami nelikās, bet pirms mača vien nospriedu, ka par rezultātu 32'20" būtu visnotaļ apmierināts. Protams, treniņos jau arī nesēdēju kājas šūpodams, bet par reālo gatavību varēju vien pārliecināties pašā mačā. Sastāvs uz skrējienu bija nolasījies visai spēcīgs, un šķita, ka arī manā līmenī skrienošu skrējēju būs ne viens vien, taču galu galā izrādījās, ka, kā jau man ierasts, lielāko distances daļu veicu vienatnē.

~500 metri no starta - vēl grupas beigās

Startā jau visai ātri izveidojās ap 15 cilvēku grupa, kas kopā veica vismaz pirmos divus kilometrus, patīkami, ka priekšā neviens pārāk tempu nekurināja un, grupā skrienot, temps likās ciešams. Nākamā kilometra laikā grupa jau sāka izstiepties un pēc noskrietiem trīs kilometriem dzirdināšanas punktā grupa jau pašķīda - pa priekšu aizskrēja četri sportisti (to vidū arī Kristaps), tad vēl divi un aiz viņiem uzreiz es. Turpmākā puskilometra laikā gan sāku just, ka mani divi priekšā skrienošie sāk samazināt ātrumu, tāpēc viņus apdzinu un nu priekšā pa gabalu vien redzēju līderu četrotni, kas arī pirmo apli noslēdza ar 7 sekunžu pārsvaru pār mani. 

Dzirdināšanā sanāca neveiksmīgi uzliet uz galvas enerģijas dzērienu

Domājams, ka otrā apļa sākumā viņi nedaudz uzkāpināja, jo šķita, ka attālums vēl pieauga, taču otrā apļa otrajā kilometrā manīju, ka līderu četrotne vairs īsti kopā neturas un Kristaps ik pa brīdim sāk skatīties atpakaļ. Viegli man tjā brīdī jau sen nebija, piedevām vēl aizdomīgā kārtā visai spēcīgi sāka durt sānā, un kaut arī ar elpošanas paņēmieniem duršanu mēģināju mazināt tomēr tā īsti līdz pat finišam tas arī nevainagojās ar vērā ņemamiem panākumiem. Lai vai kā, jutu, ka Kristapam pavisam palēnām tuvojos un sapratu ka visticamāk viņu varētu noķert vien pašās distances beigās.

Distances pašas beigas gan tās gluži nebija, bet kaut kur pa vidu starp 8. un 9. kilometru viņu noķēru un uz brīdi paskrēju arī garām, taču viņa pieķeršana bija prasījusi gana daudz spēka tāpēc arī no viņa atrauties neizdevās un pēdējos 500-600 metros viņš uzkāpināja un man nācās samierināties ar finišēšanu 5.vietā, kaut arī zināju, ka, viņu apdzenot, varētu arī tikt pie Latvijas čempionāta bronzas medaļas, jo otrajā vietā finišēja sportists no Igaunijas. Tāda beigu ātruma man vēl tomēr nav, un līdz finišam atstarpe starp mani un Kristapu bija pieaugusi līdz 10 sekundēm, taču finiša rezultāts varen iepriecināja - 32 minūtes un 4 sekundes.

Finišs - 32'04"

Tā kā skrienot man pulksteņa nebija, tad nekādus laikus nezināju, vien, noķerot Kristapu, viņš drīz vien paziņoja, ka 9 kilometri pieveikti 29'05", un tajā brīdī nospriedu, ka reāli ap 32'20" arī visticamāk finišēšu. Galu galā rezultāts izdevās labāks par gaidīto, vien, protams, nedaudz žēl, ka LČ medaļa bija tik tuvu, kaut arī īsti aizsniedzama laikam jau arī nebija.

Kad desmit kilometru skrējiens bija galā, pēc nedaudz vairāk kā stundas atelpas laiks bija pienācis arī stafetei. Ar stafetes veidošanu mums gāja visai jautri, un ceturtais dalībnieks galu galā vien tika atrasts no rīta jau Mežaparkā, tomēr mērķis bija viens - sešinieks. Īsti skaidrs gan nebija tas, cik gatavas kājas būs skriet vēl divarpus kilometurs pēc 10km skrējiena, tomēr bija labāk kā biju gaidījis. Kaut arī distance solīto 2.5 kilometru vietā bija teju par kilometru garāka, tomēr savā trešajā etapā izdevās pacelt komandu par divām vietām un savu etapu noslēgt sestajā vietā (kā izrādās etapā man bija labākais laiks 10'40", kas bija septītais ātrākais starp visiem etapiem - ātrākajam rezultātam starp visiem etapiem gan zaudēju 31 sekundi, taču mierinājumam jāpiezīmē, ka visi, kas bija par mani ātrāki, pirms tam 10km skrējuši nebija). Beidzamajā etapā Kristaps arī noskrēja varen labi un, paceļot mūsu JRK komandu vēl par vienu vietu, finišēja 5.vietā. Tā nu NIKE Riga run tika noslēgts ar divām piektajām vietām, un varen kvalitatīvā skriešanā aizvadītu dienu.

Tagad nu šis skrējiens ir aizvadīts, un nu ir atlikušas pēdējās septiņas nedēļas līdz Amsterdamas maratonam, un nu jau treniņi pamazām pakārtojas šim mačam. lai arī septembrī vēl pāris starti paredzēti, tomēr nu jau domas galvenokārt fokusējas uz skrējienu Amsterdamā!