Lai vai kā par to, ka varētu startēt Latvijas čempionātā 5000 metru distancē, pirmā doma iezagās galvā uzreiz pēc Latvijas Olimpiādes Liepājā, taču tai sekojošajās nedēļās pašsajūta nebija tā labākā, un biju izlēmis, ka tomēr čempionātā neskriešu. Lai vai kā pēdējā nedēļā izlēmu, ka, lai arī šai distancei speciāli gatavojies neesmu, tomēr šis starts būtu ļoti labs ātruma treniņš. Par nožēlu dalībnieku bija gaužām maz, un, startējot skrējienā reizē ar sievietēm, kuras bija vien divas, kopā šķiet bijām vien 11 skrējēji (tai pašā Latvijas Olimpiādē pieteikti bija pat divi skrējieni pa 20 skrējējiem katrā no tiem).
Drīz vien pēc starta, kā jau bija prognozējams, priekšgalā izvirzījās Jānis Girgensons, kas bija pirmais arī Olimpiādē, taču tā vien šķita, ka ar pārējiem varētu cīnīties par otro vietu. Kaut arī pirmos apļus skrēju ap piekto pozīciju, tomēr drīz vien pamazām pa vienam sev priekšā skrienošos sāku apdzīt, un jau pēc pusdistances biju nokļuvis otrajā pozīcijā. Kaut arī sākumā konkurenti vēl centās ieķerties aiz muguras, tomēr pēdējos apļos jau skrēju viens pats, un tā arī finišēju otrais, izcīnot savu šogad otro Latvijas čempionāta sudraba medaļu vieglatlētikā (pirmā bija LČ pusmaratonā Biķerniekos).
Kaut finišā uzreiz savu rezultātu nezināju, tomēr biju nedaudz pārsteigts, pēcāk uzzinot, ka esmu finišējis pēc 15:34.18, kas nozīmēja, ka par pusotru sekundi biju labojis savu Liepājā uzstādīto personīgo rekordu šajā distancē. Vēl jo vairāk par to biju pārsteigts, jo, pirmkārt, pirmie apļi likās gaužām viegli, otrkārt, pirmie divi kilometri bija par 6 sekundēm lēnāki kā Liepājā, un, visbeidzot, šoreiz pārsvarā sanāca skriet vienam, savukārt Liepājā bija riktīga cīņa praktiski visa skrējiena garumā, kas liek domāt, ka pie nopietnākas konkurences rezultāts pat varētu būt vēl labāks.
Un tā kā ieraksta virsrakstā esmu minējis viedo interviju, tad nobeigšu ar pāris vārdiem tieši par to. Šogad visas sezonas garumā sportacentrs.com ir veidojuši video intervijas ar Skrien Latvija seriāla organizētājiem un arī pāris sportistiem. Gluži negaidot, saņēmu aicinājumu padalīties arī ar savām domām par skriešanu, sevi un Skrien Latvija seriālu, un tā nu pavisam neilgi pēc finiša Latvijas čempionātā tapa šī intervija (te arī saite uz sportacentrs.com oriģinālo video lapu - ar dubultklikšķi video būs pa visu ekrānu):
Bāc, ja jau pat 10 vīri nesanāca, tad es ar savu saudzējamo kāju ar varēju piedalīties un ietipināt 10-niekā. Ok, rezultāts nekāds cienījamais nebūtu, bet tas otršķirīgi, ja galīgi vairs nav neviena kas var paskriet. (LVS Licence man pirms dalības Latvijas olimpiādē tika nokārtota - tāda šeit bija nepieciešama?). Kaut kā pirms šī LČ nekur nepamanīju, ka vispār kas tāds tuvojas... Varbūt tas bija sarīkots slepus un pēdējā brīdī, lai nepieskās pārāk daudz?
AtbildētDzēstTu tur pieminēji tos ASV un afrikāņu skrējēju treniņmetodikas, kuras tu internetā atradi. Vai varētu kaut kādus dažus linkus norādīt, kurus tu esi izmantojis un uzskati par ļoti noderīgiem?
AtbildētDzēstGadu gaitā esmu izlasījis ļoti daudz - gan internetā pieejamās grāmatas un publikācijas par skriešanu, gan dažnedažādus skriešanas forumus, gan skriešanas portālu rakstus, gan skrējēju blogus un vēl daudz ko citu. No katras vietas kaut ko var smelties, līdz ar to tā informācija tā pamazām ir arī sakopojusies, tāpēc nosaukt vienu, divus vai trīs avotus ir ļoti grūti. Piemēram, no skriešanas forumiem noteikti jāpiemin LetsRun.com forums, kur it sevišķi senākos ierakstos var atrast diezgan daudz informācijas un saites uz citiem avotiem. Taču arī tur ir jāpameklē, lai kopējā diskusiju sarakstā atrastu tās noderīgākās.
DzēstĻoti izsmeļoša un ļoti informatīva intervija. Paldies!
AtbildētDzēst