Pusmaratons Siguldā

Laikā kad neskrējēji brauc uz Siguldu vērot lapas, skrējēji uz Siguldu brauc skriet. Un tā jau otro gadu. Pērn šajā laikā biju Amsterdamā, kur skrēju maratonu, bet, tā kā šogad mans maratons ir divas nedēļas vēlāk, tad šajā reizē Siguldas pusmaratona trasē biju sastopams arī es.
Tā kā pēdējās nedēļas pilnībā pagājušas maratona gatavošanās zīmē ar visām no tā izrietošajām sekām - daudz kilometriem, nepārtrauktu sagurumu, pilnīgi nesvaigām kājām un tamlīdzīgām lietām, un pats maratons arī jau ir tepat aiz stūra, tad braukt uz Siguldu, lai skrietu uz pilnu klapi, nebija manos plānos. Taču Siguldā uzskriet gribēju, tāpēc šajā reizē pusmaratons tika pārvērsts labā maratona treniņā ar pakāpeniski pieaugošu tempu.

Plāns bija sākt mierīgi un tad katrā aplī tempu kāpināt, cenšoties beidzamo apli jau uz saguruma fona noskriet  aptuvenā maratona tempā vai nedaudz ātrāk - cik nu kājas būs gatavas skriet. Aptuveni arī novērtēju, ka vēlamais grafiks pa apļiem varētu būt aptuveni 18'30"-18'00"-18'00"-17'30". Iesildoties gan sajūtas kājās bija tādas, ka šķita, ka labi, ja visus apļus spēšu noskriet kaut plānotā pirmā apļa tempā, taču kā parasti sacensību atmosfēra nāk par labu, un skrējās labāk par to, ko liecināja pirmsstarta sajūtas.

Startā esmu kaut kur burzmā

Pirmajā aplī sāku pavisam prātīgi, ļaujot startā sevi diezgan daudziem apdzīt. Pirmā kilometra atzīmi pirmajā aplī nepamanīju, savukārt pie otrā kilometra plāksnītes pulkstenis rādīja 6'45", un galīgi negribējās ticēt, ka pirmie divi kilometri pavisam brīvā solī ir noskrieti ar tempu 3'23". Pie trešās kilometru atzīmes pulkstenis rādīja jau ticamākus ciparus, un arī nākamajos apļos pārliecinājos, ka otrā plāksnīte bija nolikta kādu 80-90 metrus par tuvu.
Startā man garām bija paskrējuši ne tikai diezgan daudz pusmaratona, bet arī īsāko distanču skrējēji, un tos tad nu pamazām nācās apdzīt, jo lielākā daļa startā bija sākuši pārāk ātri priekš saviem spēkiem. Bet tā kā tempu bija plānots pamazām kāpināt, tad bija skaidrs, ka apdzīšana visticamāk notiks visa skrējiena garumā, jo pēdējos apļos nāktos arī daļu apdzīt par apli.

Pirmais aplis un rudens Siguldas ielās

Jāatzīst, ka trase, ko pirmajā aplī, skrienot salīdzinoši mierīgāk, izdevās izbaudīt visai nesteidzīgi, bija padevusies varen skaista. Protams, garais kāpums trases vidusdaļā gala rezultātam pāris sekundes pielika, taču to ļoti labi kompensēja, gan praktiski ideālie laikapstākļi, gan Siguldas rudens ainavas, gan turp-atpakaļ posms kopumā teju četru kilometru garumā, kad visu laiku apkārt bija citi skrējēji. Protams, tos, kas skrēja vienā virzienā ar mani bieži nācās apdzīt, un apdzīšana, it sevišķi posmā starp pirmo un otro, kā arī ceturto un piekto apļa kilometru bija visai problemātiska, jo trase šādām ļaužu masām, tur tomēr bija par šauru (līdz ar to arī dzirdināšanu šajā vietā īsti nebija korekti izvietot), bet citādi trase man patiešām patika.
Atgriežoties pie mana skrējiena pēc šīs nelielās atkāpes par skrējiena trasi, līdz pirmā apļa beigām joprojām skrēju visai brīvi, un neskatoties uz to, ka nevienā brīdī kilometru atzīmes un pulksteņa rādījumi tajās nebija par iemeslu, lai koriģētu tempu, bet gan bija vien kā informatīva rakstura informācija, biju pārsteigts, ka pirmo apli biju veici 18'33". Tas bija vien trīs sekundes lēnāk kā biju pirms skrējiena plānojis.
Kā rezultāti rāda, tad pirmā apļa prātīgā skriešana bija ļāvusi man pabeigt pirmo apli tuvu divdesmitajai pozīcijai. Otrajā aplī nedaudz pieliku soli, un visai drīz apdzinu grupiņu ar vairākiem pusmaratonistiem. Jau pirmā apļa laikā pa palielāku gabalu manīju grupiņu, kurā skrēja vairāki sportisti, kuri atradās trešajā pozīcijā, un ar tempa palielināšanu otrā apļa sākumā, jutu, ka ļoti lēnām bet pamazām tuvojos arī šai godalgoto vietu grupai.

Otrā apļa sākumdaļā

Līdz apļa beigām bija praktiski izdevies noķert arī šo grupu, bet pirms, beidzot otro apli, vēlreiz nopriecājos par ideālo treniņa grafika izpildi. Otrais aplis bija pieveikts 18'01" - tā vien šķiet, ka ķermenis pirmsstarta plānus bija plānojis izpildīt, kā tam bija noteikts, jo arī otrajā aplī par tempa koriģēšanu, lai iekļautos plānotajā tempā, vispār neaizdomājos.
Trešā apļa sākumā šo "trešās vietas" grupiņu apdzinu, bet puiši uzreiz ieķērās astē, un tā nu skrējām kopā jau palielāks pulciņš, arī temps pavisam nedaudz bet no otrā apļa vēl bija pieaudzis. Apļa vidū, ap trešo kilometru, arī sajutu, ka, it sevišķi kāpumā, kājas sāk just nogurumu, un nebija pārliecības, ka pēdējo apli izdosies tempu būtiski kāpināt, kā biju plānojis. Šajā kāpumā Kristaps arī nedaudz palielināja tempu, un tas vēl vairāk atgādināja par nogurumu kājās. Trešo apli pabeidzu 17'50", tātad temps bija patiesi pieaudzis tikai nedaudz, un nu vairs bija atlicis tikai pēdējais aplis.

Trešā apļa sākums - jauni biedri

Apļa sākumā uzreiz, kā jau bija plānots, tempu kāpināju, un vienīgais, kas ieķērās astē bija Andrejs Dmitrijevs, piedevām šķita, ka viņš to dara tik pārliecinoši, ka no viņa aizmukt būs pagrūti. (Šajā brīdī laikam nedaudz ieslēdzās arī sacensību azarts, jo sapratu, ka trijniekā finišēt nebūtu slikti. Aizdomājos pat līdz tam, ka, ja Andreju noturēt sev aiz muguras neizdotos, tad būtu jāapdzen priekšā otrajā vietā skrienošais Kristaps Bērziņš, līdz kuram apļa sākumā ziņoja, ka esot vēl 30 sekundes.)
Pēdējā apļa pirmā kilometra beigās dzirdēju saucienu, ka līdz otrajai vietai ir vairs 20 sekundes, un drīz vien Kristapu priekšā pamanīju arī pats. Neilgi pirms otrā kilometra atzīmes, pamanīju, ka iepriekš aiz muguras dzirdamās elsas, kas nāca no Andreja ir pazudušas, tātad viņš bija atteicies no iespējas mani apsteigt. Vēl pēc aptuveni puskilometra biju panācis arī Kristapu, kuram uzreiz paskrēju garām, uzsaucot vien, lai mēģina vismaz noturēties trešajā vietā, jo jutu, ka viņam beidzamie kilometri skrienas patiešām grūti.
Uzņemto tempu turpināju turēt līdz pat finišam, un līdz ar to finišēju negaidītā otrā vietā, pēdējo apli pieveicot 17'20", par ko biju jo īpaši priecīgs, jo jutu, ka vēl rezerve finiša paātrinājumam noteikti bija palikusi, ja tāds būtu bijis nepieciešams. Un vispār šis pēdējais aplis bija tāds komfortabli ātrs, nedaudz grūts, bet nebūt ne maksimāls -  kaut gan uz sagurušām kājām tā maksimālā izlikšanās, un sajūtas, kas ar to nāk, ir tādas grūti paredzamas..

Pirmais trijnieks

Lai vai kā par skrējienu bija varen apmierināts. Finiša rezultāts 1:11:40, bija pat ātrāks kā septembrī Valmierā, kur skrēju, cik varēju, pretstatā tomēr plānveidīgai skriešanai šeit Siguldā. Treniņš Siguldā bija izdevies gandrīz "kā pēc notīm", kā arī jāatzīst, ka patiesībā šādi skriet pusmaratonu ir pat interesantāk, un tam visam bonusā vēl nāca arī 2.vieta, kā arī nu jau oficiāli var teikt, ka kopumā sezonā tika izcīnīta otrā vieta arī Skrien Latvija kopvērtējumā (kā pēcāk izrādījās, noskrienot aptuveni četrdesmit sekundes ātrāk, būtu varējis Skrien Latvija kopvērtējumu arī vinnēt - bet nu tāds šoreiz nebija uzdevums). Skrien Latvija kopvērtējumā toties pie uzvaras esmu ticis komandu ieskaites vērtējumā, kur nepārspēta palika VSK Noskrien komanda, kuras sastāvā šogad skrēju arī es.
Līdz maratonam nu vairs atlikušas mazāk kā uz abiem rokas un vienas kājas pirkstiem skaitāmas dienas, kas nozīmē, ka organisms beidzot ir nopelnījis relatīvu atelpu, lai līdz šim treniņu kilometros uzkrāto nogurumu pārvērstu svaigumā sacensību dienā. To, kas no tā visa būs sanācis Frankfurtes maratonā, varēšu vērtēt vien pēc finiša, jo kā ekspresintervijā pirms apbalvošanas Siguldā teicu arī sportacentrs.com žurnālistiem, savu finiša rezultātu šobrīd prognozēt ir grūti.