Skats uz apkārtni

Esot orientēšanās sportā jau 15 gadus, šajā laikā aizvien lielāku interesi manī ir izraisījušas dažnedažādas kartes - orientēšanās sporta kartes, topogrāfiskās kartes, pilsētu kartes, aerobildes, kas izmantojamas kā kartes, dažādas shēmas u.tml. Savulaik pat vienu dāvanu karti iztērēju, lai nopirktu milzīgu un diezgan dārgu pasaules karšu grāmatu. Ne velti man mājās ir saglabātas arī teju visas orientēšanās kartes, kurās jelkad esmu skrējis. Taču stāsts šoreiz ir pavisam par citu lietu.

Interese par kartēm ir veicinājusi arī to, ka, nonākot kādā jaunā vietā, bieži vien novērtēju, cik interesanti būtu šajā vietā uzzīmēt karti. Jo sevišķi tas attiecināms uz pilsētām, vecpilsētām, kur nereti no manis var dzirdēt vārdus, ka tur būtu interesanti skriet sprintu. Un arī doties ekskursijā pa pilsētu ar sprinta karti rokā ir pavisam citāds piedzīvojums nekā vienkārša pastaiga - varu gan redzēt kartē to, kas parastās tūristu kartēs nav sazīmēts, kā arī pie reizes pārbaudīt, cik labi zīmētājs ir uzzīmējis vienu vai otru objektu. Taču nesen piefiksēju, ka aizvien biežāk apkārtnes novērtējums ir ne tikai par to, cik laba karte tur sanāktu, bet arī par to, cik ērta konkrētā vieta ir skriešanai - apgaismojums, asfaltēti celiņi, pakalniņi un citas treniņiem noderīgas lietas.

Galu galā sanāk, ka, jo tuvāk kādai lietai esam, jo vairāk tā ielaužas mūsu zemapziņā, vērtējot lietas mums apkārt - jo dziļāk o-sportā, jo vairāk karšu apkārt, jo vairāk skriešanā, jo vairāk treniņa vietu visriņķī.

Vai arī Tu, mans dārgais lasītāj, esi pamanījis kādas lietas savā dzīvē, kas iesakņojušās Tevī tiktāl, ka uz apkārtni skaties vērtētāja acīm?