Karšu kolekcionārs

Kopš pašiem saviem orientēšanās sporta pirmsākumiem tālajā 1995.gadā esmu centies saglabāt visas orientēšanās kartes no sacensībām, kurās esmu startējis (patiesībā no gandrīz visām sacensībām esmu saglabājis arī numurus). Kolekcijā gan iztrūkst pāris kartes, kas ir kaut kur tikušas aizmirstas, tikušas pārāk sabojātas mača laikā, vai vienkārši kaut kur nozudušas jau pēc tam mājās.

Glabāt vecās kartes ir interesanti, jo:

1. Tās ir kaut kādas konkrētas atmiņas par konkrēto distanci - ir pat dažas, uz kurām ir sarakstītas konkrētās distances emocijas (ir gan arī tādas kartes, kurās nu nekādīgi neatminos, ka būtu tur skrējis);
2. Ir interesanti paanalizēt vecos ceļa variantus un salīdzināt ar to, kā skrietu tur tagad;
3. Nereti šajās pašās kartēs atkārtoti notiek sacensības, līdz ar to ir iespējams nedaudz labāk sagatavoties mačam - zināt ko tur sagaidīt;
4. Sarežģītāko apvidu kartes šad un tad ņemu līdzi skriešanas treniņos, lai trenētu kartes lasīšanu skrienot;
5. Ik pa laikam kādu veco karti var izmantot individuālajiem treniņiem, kādreiz esot tuvumā konkrētajai kartei (šis gan pagaidām ir sanācis ļoti reti);
6. Galu galā vispār ir forši, ka Tev mājās ir karšu kolekcija.

Tomēr īstai kolekcijai piedienētos būt skaisti saformētai, taču manā gadījumā visas vecās kartes stāv vienā lielā kartona kastē. Un, ja nu man kādu karti pēkšņi ievajagas atrast, tad parasti tas izvēršas par visai ilgu pasākumu, jo katra karte tiek pārcilāta līdz tiek atrasta vajadzīgā. Piedevām parasti šajā procesā pusi laika aizņem "interesanto" distanču pētīšana un gremdēšanās atmiņās. Katru reizi pēc šādas visu karšu pārcilāšanas man rodas vēlme visas kartes kau kā nebūt uzskaitīt, taču līdz šim tas nekādās tālākās darbībās nav realizējies.

Galu galā esmu nonācis līdz problēmai - kādā veidā un pēc kāda principa uzskaitīt un uzglabāt vecās orientēšanās kartes, lai karšu datubāze sniegtu iespēju uzzināt noderīgu informāciju par karti (spētu pilnībā izmantot augšminēto veco karšu glabāšanas interesantuma pazīmes), un pēc tam spētu arī pašu karti pietiekami ātri atrast.

Kaut kad baigi sen biju uztaisījis divus maisiņus - vienu ārzemju kartēm, otru - vecajām reljefa un Magnēta kartēm, kas vēl drukātas senajos laikos uz štruntīgā papīra (šīs kartes pārsvarā arī bija vairāk kā vienā eksemplārā), pārējās kartes vienkārši krāvu pa virsu visas kopā. Tad bija vēl kāda reize (arī briesmīgi sen), kad pats biju izdomājis, kuras ir labākās kartes un tās saliku lielā mapē katru savā kabatiņā. Šķiet 2 vai 3 gadus atpakaļ biju pasācis kārtot elektronisko maču uzskaiti Excel tabulā, un tad visas kartes no tā gada sacensībām liku jaunā mapē (arī ar kabatiņām), plus gada beigās pa virsu bija sacensību uzskaites tabula. Tajā mapē turpināju likt arī nākamā gada kartes, taču tā kā mapei kabatiņas bija limitētā skaitā, tad brīdī, kad vieta mapē beidzās, beidzās arī mana karšu glītā ievietošana mapē.

Principā šis pēdējais variants karšu uzskaitei bija diezgan labs, taču tā kopsavilkuma tabula bija vairāk orientēta uz mača nevis kartes aprakstīšanu (un šobrīd rezultātu, uzvarētāju un tamlīdzīgas lietas, zīmējot ceļu, cenšos uz kartes tik un tā piefiksēt). Taču arī mapēs tā likšana diez ko ērta nebija, lai gan protams, tas ir daudz ērtāk nekā turēt visas kartes milzīgā kastē.

Galu galā domāju, ka karšu datubāze sevī varētu ietvert tādus laukus:

• Karšu datubāzes iekšējo numuru
• Kartes nosaukumu un numuru, ja tāds ir
• Tuvākās apdzīvotās vietas vai pagasta/novada nosakumu
• Valsti, kurā karte atrodas
• Mērogu
• Pilsētas vai meža karte, vēl laikam atsevišķi arī ziemas kartes (lai gan tās man ir baigi maz)
• Augstumlīknes ik pēc cik metriem
• Kas un kādas sacensības tur ir notikušas
• Kartes uzzīmēšanas gadu
• Kartes autoru
• Atzīmi par kartes tehnisko sarežģītību - vai vērts izmantot treniņiem
• Atzīmi vai tajā kartē ir vērts vispār skriet - varbūt pārāk zaļš, pārāk daudz nātres vai kas tamlīdzīgs
• Iespējams, vēl kaut ko

Vēl ideāli būtu izveidot arī elektronisku karti (Latvijas), kurā salikt atzīmes, kur katra karte atrodas. Pēc tam varētu visām kartēm sarakstīt virsū numuriņus un laikam jau salikt pa mapēm. Vienīgi jautājums ir kādā kārtībā tās kartes kārtot - pēc gada, kad zīmēta; pēc skriešanas gada (šo visām noteikti nezinu); pēc alfabēta (nez vai kartes nosaukums baigi kaut ko dod, bieži vien tas tāpat neko daudz neizsaka) vai varbūt vienkārši nejaušā secībā. Katrā ziņā vēl dažas neskaidrības paliek un visas kartes sakārtot prasīs krietni daudz laika (varētu uzrīkot karšu kārtošanas talku), un šo visu parasti atvēl darīt pensijā (kad it kā esot vairāk brīvā laika), taču visticamāk, līdz pensijai karšu skaits būs krietni lielāks, tāpēc jāķeras tam visam klāt laicīgi.

Nobeigumā jāsaka, ka patiesībā šis savā ziņā ir ieraksts, cerībā uzklausīt dažādus padomus un ieteikumus, ko droši varat publicēt komentāros. Tā ka, ja dalīsies savā karšu kolekcionēšanas vai tieši otrādi nekolekcionēšanas pieredzē, priecāšos par to.