Gads ir zaļš no abiem galiem

Šoreiz mans klusēšanas periods ievilcies patiešām ilgi - kopš pēdējā ieraksta par Ravennas maratonu pagājuši jau vairāk kā divi mēneši. Un kaut arī blociņa ierakstu iztrūkuma periods zināmā mērā ir sakritis ar starpsezonas laiku, kad sacensību nav, tomēr patiesībā pa šo laiku sportam tuvi notikumi ir bijuši diezgan daudz.
Pirmās nedēļas pēc maratona parasti ir atelpas periods, kad ir jāļauj organismam atpūsties gan no paša maratona, gan arī lielā saguruma, kas ir uzkrāts maratona gatavošanās procesā. Un tā arī šoreiz pirmajās divas nedēļas pēc maratona skriešana bija neregulāra, un divu nedēļu laikā salasīti vien 100 noskrieti kilometri. To vidū gan bija arī 10.8 kilometri tradicionālajā 18.novembra skrējienā Rembatē, kur šogad bija nolasījusies neierasti spēcīga konkurence, kas arī veicināja to, ka pirmie trīs skrējēji finišēja ar visu laiku ātrākajiem Rembates apļa rezultātiem. Šo triju vidū kā otrais biju arī es, un sev pašam par lielu pārsteigumu noskrēju patiešām ātri (pēdējie pieci kilometri tika veikti 15'45"), kaut arī maratona sagurums kājās vēl bija jūtams gluži labi.
Novembra beigās sportiskās izklaides turpinājās, kad Valmierā tika apbalvoti 2013.gada Skrien Latvija kopvērtējuma uzvarētāji (video no pasākuma). Un tā kā uzvara Skrien Latvija kopvērtējumā bija viena no lietām, par kuru sezonas otrajā pusē piedomāju diezgan daudz, tad uzvarētāju kausa saņemšana bija patiešām patīkams brīdis, un šis pasākums bija kā tāds labs sezonas noslēgums.
Decembris parasti ir mēnesis, kad Ogrē tiek sumināti labākie sportisti, un šogad pilnīgi negaidīti un man par lielu pārsteigumu saņēmu balvu kā Ogres novada Gada sportists. Iepriekšējos gados sveikti tika visi novada sportisti, kas sezonas garumā bija uzrādījuši labus sportiskos panākumus, taču šogad vairākās nominācijās papildus nominantu sveikšanai tika īpaši sumināti arī atsevišķi sportisti. Laureātu sveikšanas pasākums bija patiešām atmiņā paliekošs - gan pateicoties saņemtajai balvai, gan tāpēc, ka Gada sportista balvu saņēmu no Pasaules čempiona orientēšanās sportā Edgara Bertuka rokām, kurš bija sagatavojis arī īpašu runu, gan arī tāpēc, ka, pateicoties manai intervijai žurnālā "Sports", kā specbalvu saņēmu dāvanu grozu no Dobeles dzirnavnieka - vēlmi par šādu "garšīgu" un reizē lietderīgu atbalstu intervijā biju pieminējis, un pavisam negaidīti pie šādas dāvanas arī tiku.

Ogres novada gada sportisti, saņemot dāvanas

Decembra otrajā pusē tiku uzaicināts arī pasniegt balvas Ziemeļvalstu ģimnāzijas gada sportistu sveikšanas pasākumā, savukārt pašā gada nogalē uz nelielu interviju tiku uzaicināts jaunā OTV kanāla tapšanas procesā raidījumam "Nāc TV". Interviju laiks gan turpinājās arī janvārī, kad pirms nedēļas piedalījos Latvijas Radio 1 raidījumā "Kā labāk dzīvot", kur raidījuma tēma bija "Uzturs tiem, kas sporto".

OTV studijā

Sportiskā ziņā šis periods nav bijis gluži zemā metams, jo pēc nosacītās pēcmaratona atpūtas novembrī, gan decembris, gan janvāris ir aizvadīts pietiekami cītīgos treniņos. Janvāra sākumā, kad likās ka aiz loga joprojām vēl ir rudens un temperatūra stabili turējās plusos, pēc ilgāka pārtraukuma izmantoju arī iespēju piedalīties ikgadējā orientēšanās kluba "Saldus" skrējienā apkārt Cieceres ezeram, kurā pirmo reizi piedalījos vēl tālajā 2008.gadā.
Lai arī pēdējās trīs nedēļas aukstums un stiprais vējš treniņus ir padarījis mazāk patīkamus, un tādēļ bieži esmu sastopams arī Ogres manēžā, tomēr ieilgušais bezsniega periods, kad zaļu zāli var manīt vēl joprojām, man pie sirds iet gluži labi - vismaz kājas neslīd un arī mežā var skriet bez problēmām. Tuvākajā laikā gan laika prognozes rāda, ka aukstums ies mazumā, taču, lai par siltuma iestāšanos būtu pavisam drošs, februārī, tāpat kā pirms gada, esmu ieplānojis doties atkal uz nometni Spānijā, kur gatavošanos jaunajai sezonai vismaz kādu laiku turpināšu siltākā vietā.