Līdzautors

Šodien pieliku savu roku kartes tapšanai. Karte tika zīmēta kādai Rīgas skolai un palīdzēju to sazīmēt datorā. Apakšā gan Google Maps aerobilde, gan līdzās pats kartes zīmētājs dabā, un tad nu kopīgiem spēkiem, nepilnu 4 stundu laikā darbs bija paveikts. Lai arī vēl ir paredzēts, ka vēlreiz viss tiks nostaigāts un man būs datorā jāizdara pēdējās izmaiņas, taču karte jau tagad izskatās gluži labi, katrā ziņā kartei līdzīga noteikti ir. Lai arī sākumā tik raiti kā gribētos negāja, kaut arī ar OCADu darbojies biju, tomēr beigās jau viss padevās gana raiti. Katrā ziņā interesanta nodarbe un tuvākajā laikā plānots arī pašam iziet vienu pavisam nelielu kartīti tādam pavisam nelielam sprintam uzzīmēt, šis tas iesākts jau ir.

Patīkamas sajūtas

Šodien bija īpaša diena. Pēc ilgiem laikiem atkal izdevās uztaisīt garo treniņu, kas galvenokārt slimošanas dēļ īsti nebija pieveikts jau kādus 2 mēnešus. Skrējienu vēl īpašāku darīja tas, ka mūsu grupiņā, ko veidoja 4 skrējēji, piedalījās kārtīgi skriešanas vecmeistari. Galu galā gandrīz 30km tika pieveikti un nu ir tāda patīkama padarīta darba sajūta, jo visa šī nedēļa pagājusi cītīgos treniņos, un vakar tika arī atklāta Latvijas Stafešu kausa sezona ar 3.vietu A2 stafetēs. Nākamnedēļ būs neliela atelpa pirms atlases sacensībām uz EČ, bet tad jau atkal ar pilnu sparu būs jādodas meža takās un jāturpina gatavošanās sezonai, kas tīri teorētiski jau ir sākusies, lai gan svarīgākās sacensības vēl diezgan patālu.
Šodienas treniņš bija īpašs arī ar to, ka manos zvēru novērojumos visu laiku bija dominējušas stirnas un tikai stirnas, taču šodien redzējām gan zaķi pār ceļu skrienam, gan arī pašās beigās vāvere uzskrēja kokā.

Skriet gājām diezgan agri, jo cerēju paspēt uz Royal Micro-O vērošanu internetā, taču no gaidītās un it kā arī solītās webTV un online rezultātiem vismaz pagaidām nav ne vēsts. Tomēr to visu atspēkoja online sekošana Londonas maratonam. Vakarā noteikti būs jāapskatās Eurosportā kā tas viss izskatījās, jo no rezultātiem var noprast, ka skrējiena beigs ir bijušas gana interesantas.

Gribasspēks

Šodien bija viena no tām reizēm, kad bija vajadzīgs liels gribasspēks, lai izietu uz vakara treniņu. Ārā laiks bija izcili štruntīgs - lietus un vējš, un vispār tāds drūms. Treniņu partneris arī apslimis un tāpēc uz treniņu bija jāiet vienam. Beigu beigās pēc diezgan ilgas laika vilkšanas uz treniņu aizgāju un beigās pat noskrēju vairāk nekā sākumā biju domājis un biju arī ļoti priecīgs par treniņā paveikto.
Tā, ka joprojām paliek spēkā mana senā doma, ka galvenais ir kaut kā dabūt sevi laukā no mājas, pēc tam vairs nekādi jautājumi un domas par neskriešanu nerodas.

Karte trubiņā

Pavisam nesen kādā krievu o-lapā lasīju kāda sportista komentārus par Krievijas čempionātu ar kopējo startu. Kā negatīvu lietu viņš min: "Плохим получился общий старт: очень многие ориентировщики сворачивали карты в трубочку, державшись за лидерами, только проверяли номера КП. Некоторые даже попадали в призеры. И такой старт является отборочным на чемпионат Европы и мира!" Karti sarullējam trubiņā un velkam līdzi!
Šis diezgan cieši sasaucas ar pēdējo dienu diskusijām par notikumiem Kurzemes pavasarī, kur elites grupā vīriem it kā ir veidojušās vairākas grupiņas, kas distanci veica kopā.
Savulaik, kad atzīmēšanās notika vēl ar kontrolkartiņām, tad neviens īsti nevarēja izkontrolēt kādā secībā esi ņēmis punktus, vai esi skrējis viens vai kādam līdzi. Šobrīd elektroniskā atzīmēšanās šīs problēmas ir novērsusi un pēc splitiem var redzēt ļoti daudz.
Pats nekad līdzskriešanu atbalstījis neesmu. Ne par velti arī o-noteikumos, gan Latvijas, gan lielajos, ir sadaļa Fair play, kas nosaka, ka "Sacensībās ar individuālo intervālu startu no dalībniekiem tiek sagaidīts, ka viņi orientēsies apvidū un veiks distanci neatkarīgi viens no otra." Protams, arī es zinu, ka, ja reiz spēks ir, tad ir visai pagrūti no tās līdzskriešanas situācijas izvairīties. Tomēr, cik no tā visa liels ir gandarījums, grūti teikt.
Vēl jau liels svars tajā visā ir arī izloze. Reizēm ielozē spēcīgākus sportistus vienu pēc otra, bet kādam ir jāskrien vienam pašam. Šajā gadījumā gan to varētu atrisināt sarkanās grupas ieviešana, kur tad visiem spēcīgākajiem būtu puslīdz vienādas iespējas dabūt līdzvērtīgu pārinieku un vājākiem sportistiem, tad nebūtu iespējams novilkt līdzi un vinnēt maču.
Galu galā, skriet līdzi vai nē tas lai paliek uz katra paša sirdsapziņas, tomēr ne jau tāpēc mēs ejam mežā, lai vienkārši skrietu. Kā saka man labi zināms cilvēks - "zūd piedzīvojumu garša". Ja reiz grib tikai skriet, tad ir jāpāriet uz krosu.

Īsti vēl nav

Kurzemes pavasaris ir aizvadīts un ja pēc vakardienas distances biju visnotaļ apmierināts ar savu skrējienu, jo lai arī 18.vieta, tomēr uzvarētājam zaudēts ne pārāk daudz.
Šodien bija pavisam citādāk. Purvi bija auksti, laiks arī ne pārāk patīkams un arī neripoja kā gribētos, it sevišķi distances beigu daļā. Bet kronis visam bija kļūda distances otrajā pusē, kad gandrīz dabūju DSQ - pieskrēju pie punkta, atzīmējos un, jau skrienot prom no tā, pēc kādiem 50 metriem sāku domāt, ka tas laikam nebija mans punkts. Brīdi vēl šaubījos vai skriet atpakaļ, tomēr nolēmu, ka jāaizskrien un tomēr jāpārbauda. Kā izrādījās, tad patiesi numurs bija cits, un tajā brīdī, lai arī it kā zināju, kur esmu, kaut kas aizvērās un punktu paņemt neizdevās, pagāja kāds laiciņš kamēr to atradu. Pēc tās kļūdas gan sāka palikt grūti skriet, gan arī dažas sīkas kļūdas uztaisīju, varbūt vienkārši pazuda motivācija.
Secinājumi pēc Kurzemes pavasara ir vairāki. Kalnos vēl ir pagrūti, toties skriešana pa purvu, vismaz pašam likās ļoti laba, ar karti, protams, vienmēr var darboties labāk, tomēr vismaz pirmajā dienā orientēšanās padevās visai labi, izņemot vienu kļūdu. Taču kopumā sagatavotība vēl nav tajā labākajā punktā, tāpēc jācer, ka nākamās reizes izdosies labākas.
Un kā jau biju paredzējis esmu dabūjis ceturto ieskaiti Pasaules rangā (WRE), kas vēl šodien mani ierindo 207.vietā. Rīt jau būs 7.aprīlis un pagājušā gada Kurzemes pavasara rezultāts dzēsīsies un nokritīšu atpakaļ apmēram turpat, kur biju pirms šīs nedēļas nogales mača.

Ātri un precīzi

Šie divi vārdi ir galvenie sekmīgai o-distances pievārēšanai. Sestdien būs šīs sezonas pirmais lielais mačs, kurā varēs pacīnīties arī par Pasaules ranga punktiem un, ja vien tikšu līdz galam, tad uz pāris dienām būs man visas četras ieskaites. Jācer, ka sanāks gan ātri, gan precīzi un pie reizes jācer arī ka mežs būs patīkamāks nekā bija pagājušogad, jo pēc pagājušā gada distances kājas izskatījās šādi:

Dabas vērotājs

Šodien bija Reljefa pirmā kārta. Tā kā biju apsolījis palīdzēt uzlikt distanci, tad pēcpusdienas treniņš pagāja, skrienot ar kompostieriem rokās. Liekot distanci pamanīju, ka mežā jau uzziedējušas zilās vizbulītes, kā arī no zemes vietām spraucās tādas savādas sarkanīgas sēnes. Kaut kādas pavasarīgās laikam, jo parasti jau sēņošana ir ierasta rudenī. Turpat netālu satiku divus stirnu bukus, un tas viss kopā ar ļoti smuko laiku veidoja sajūtu, ka patiešām esmu pie dabas.
Piedevām šodien vēl uzzināju, ka kaut kur Ventspils apkārtnē esot kāda karte, kas ir īpaši atbilstoša man. Lai ko tas arī nozīmētu, tik un tā interesanti ko tādu dzirdēt.