Šodien biju aizbraucis uz Biķerniekiem, piebiedrojos junioriem viņu atlases krosā. Trīs reizes pa 2,5km aplim. Cik atceros, tad līdz šim to apli esmu skrējis noteikti vienu reizi, it kā kaut kur atmiņā arī doma, ka varētu būt, ka bijuši pat divi skrējieni, taču arī pēdējais no tiem bija, šķiet, 2003.gadā. orient.lv vecajos Izlases sadaļas arhīvos vairs tos rezultātus neatradu, taču šķiet toreiz skrēju apmēram 34 minūtes. Šodien laikapstākļi bija krosam ļoti piemēroti, laiks bija ne pārāk silts, un arī lietus nebija.
Startā, par cik neesmu vairs juniors, tiku nostādīts trešajā rindā, aiz junioriem un juniorēm. Jāatzīst gan, ka tajā rindā atrados tikai starta brīdī, jo pēc pirmajiem soļiem meitenēm tiku garām. Bet nu tā kā apļa sākumā ir šaura un zaļa taciņa, tad juniori visi vēl bija priekšā. Pirmajā smilšainajā kalnā, gan lielāko daļu apdzinu un priekšā palika, šķiet, tikai brāļi Žagatas un Kalvis. Kalvi, gan drīz vien apdzinu. Pēcāk pirmajā aplī man garām aizskrēja Andis Laveiķis, ar kuru tad tālāk kopā skrēju gandrīz visu skrējienu. Pa līdzeno viņš vismaz sākumā bija jūtami ātrāks, taču kalnos gan stiprāks biju es. Pēdējā aplī gan kalnos centos uzskriet vēl ātrāk, un tas arī bija izšķirošais, lai finišētu 3.vietā. Rezultāts 30:01 (pa apļiem 9:34, 10:12, 10:15) gan īsti nebija tas uz ko, braucot uz mežu, biju cerējis, tomēr jau pēc pirmā apļa rezultāta bija skaidrs, ka nekas dižs nebūs. Jāsaka gan, ka arī ar sāpošu kāju "nav aršana", no kalniem noskriet ļoti grūti, laikam pirmdien būs tomēr jāparāda kādam speciālistam, kas tad tur galu galā ir.
Vienīgais prieciņš šodien bija tas, ka divi no EČ izlases skrējējiem palika aiz manis. Tas, vai viņi skrēja uz maksimumu vai nē, lai paliek katra paša ziņā, tomēr manu gandarījumu tas nemazina.
Šodien ir 14.maijs, un līdz Jukolas startam 14.jūnijā ir atlicis tieši mēnesis. Katru dienu apskatu pieteikto komandu sarakstu un tā vien šķiet, ka iepriekšējo gadu pieteikto komandu skaits tiks pārspēts ar uzviju, jo jau šobrīd mēnesi pirms mača ir pieteiktas 1319 komandas, kas ir tikai par 47 komandām mazāk kā iepriekš. Ja tā turpināsies, tad pieļauju, ka kopējais dalībnieku skaits sasniegs lielo 10 000 robežu, kam nepieciešamas 1429 komandas, jubilejas reizei tas noteikti būtu labs cipars.
Un pirmdien internetā uzgāju veco karti no 1986.gada Jukolas, kas norisinājās tai pat vietā, kur šogad. Kartes kreisajā malā var redzēt līkloču trasīti, kurai blakus sacensību centrs būs arī šogad.
Nu ir garām Baltijas čempionāts, garām arī pēdējā atlase uz EČ, taču šis Eiropas čempionāts būs bez manis. Laikam vienkārši vēl nav pienācis īstais brīdis, jo, šādi skrienot, neesmu vēl pelnījis skriet Latvijas izlases sastāvā. Šodien gan, neskaitot piecu minūšu kļūdu uz otro punktu, bija arī dažas citas kļūdiņas, taču visumā par distanci biju visai apmierināts. Distance bija interesanta un arī prieks par to, ka kalnos uzskriet varēju, un arī sāpošā kāja praktiski nelika par sevi manīt distances laikā. Pirms garā etapa pie punkta pavadītais laiks, izvēloties variantu, gan laikam īsti neattaisnoja savu uzdevumu, jo šosejas variantam zaudēju gandrīz 2 minūtes, bet varbūt vienkārši skrēju tajā etapā lēnāk kā bija vajadzīgs, nebija gan arī īsti nevies, kas palīdzētu skriet ātrāk, jo ja neskaita "taurenītī" sastaptos, tad distanci veicu pilnībā viens - ne mani kāds noķēra, ne arī man izdevās kādu pieķert.
Lai vai kā, pats vien esmu vainīgs, ka neizdevās atlasīties EČ, jau Ziemeļu 2-dienās tika sataisītas pilnīgi muļķīgas kļūdas, taču jācer, ka līdz 2010.gada Eiropas čempionātam Bulgārijā būšu ko mācījies. Katrā ziņā tagad orientēšanās ziņā līdz Jukolai būs brīvāks brīdis, jāpataupa arī kāja, lai gan uzskriet piektdien krosu kopā ar junioriem gan varētu.
Nez vai šis atkal būs ceturto vietu gads?! Šķiet, gadus trīs atpakaļ, regulāri sacensībās paliku ceturtais, un šogad atkal jau trīs sacensībās esmu bijis 4.vietā - Saulkrastu sprintā, Universiādē un arī šodien NBS čempionātā. Protams, ceturtā vieta nebūt nav slikta, taču, kad trijnieks ir tik tuvu, arī par ceturto vietu ir neliels rūgtums. Bet, lai no 4.vietām izvairītos, vispirms jau ir jāstrādā pašam ar sevi, jo kamēr vien tiks taisītas kaut kādas izcili muļķīgas kļūdas, tikmēr arī 4.vieta būs uzskatāma par lielu sasniegumu.
Te arī karte no šodienas NBS mača. Pirmais KP gan kaut kā nav ielīdis bildē, taču tas arī bez kļūdas tika paņemts:
Ja pagājušā gada universiādē karte bija uzzīmēt kā vajag, tikai izdrukāta galīgi garām, tad šoreiz bija otrādi - izdrukāta bija tīri tā nekas, bet nu uzzīmētais vairākās vietās īsti ar dabā redzamo nesakrita. Lai vai kā, mačs bija interesants un lai arī kļūdās tika atstātas, tā ātrumā skaitot, vismaz 8 minūtes, tomēr bija interesanti. It sevišķi jau tas, ka tieši brīdī, kad bija man jādodas uz starta līnijas, sākās ļoti stiprs lietus un krusa, kas pirmo divu punktu paņemšanu nedaudz apgrūtināja. Bet arī pēc tam slapjuma bija gana, jo zilā krāsa noteikti kartē dominēja. Gala rezultātā arī pārplēsta roka un sasista kāja, taču tik un tā piedzīvojumi bija labi.
Šodien aizdomājos par to, vai sievietes arī ir karšu zīmētājas. Ja neskaita kaut kādus zīmēšanas mēģinājumus vienkārši tāpat vien (kaut vai kā Minna Kauppi). Latvijā nevienas kartes, ko būtu zīmējusi sieviete īsti laikam nav, vismaz pēdējā laikā mačos ar tādu karti nav skriets. Arī orient.lv karšu sarakstā nevienu sieviešu kārtas kartes autori neatradu. Nez vai arī citur pasaulē karšu zīmēšana ir tikai vīriešu nodarbe?
1.maijs nu ir pagājis un gandarījuma sajūta par paveikto. Aizvadīts Daugavas kauss, kas šogad notika jau 10. reizi. Šī reize bija īpaša ar to, ka man tika uzticēta distanču plānošana, kas tā vien šķiet bija padevusies gana labi, īpašas sūdzības nedzirdēju, un dažiem pat bija paticis. Šogad arī izdevās tikt galā bez visādiem starpgadījumiem, kas iepriekšējos gados, pie datora sēžot, bija gadījušies.
Īpaša diena arī tāpēc, ka atšķirībā no iepriekšējo gadu Daugavas kausiem, kad parasti sacensību diena tika pavadīta pie datora un nācās iztikt bez treniņa, šodien paspēju pat uzskriet divas reizes - pirmo reizi agri no rīta un otru pavēlāk vakarpusē.
Ak jā, nedrīkstu aizmirst pierakstīt, ka otrdienas Reljefā, punktus liekot, redzēju trīs stirnas, savukārt vakar treniņā pār ceļu pārskrēja kas līdzīgs zebiekstei, vai varbūt tā arī bija lapsa, tomēr tāds zvērs iepriekš redzēts, vismaz pēdējā laikā, noteikti nebija.
