Sportam krusts?

Tā vien šķiet, ka pirmdien var nākties pieņemt krietni nopietnus lēmumus. Sports, ja ne nogalina, tad traumē gan.

Aizstājēji

Nu jau labu laiku mans zvēru uzskaitījums ir apstājies. Viena vienīga ieesla dēļ - krietni sen neviens lielāks zvērs par lapsu, kura pārskrēja pār ceļu, kad braucu uz Gulbeni, un vāveri, ko aizvakar sēņojot sastapu, nav manīts. Tā vien šķiet, ka periodā, kad gads atkal pagriezies uz ziemas pusi, sēņotāji ir nākuši zvēru vietā, jo to tagad ir tik daudz, ka pat atsevišķu uzskaiti man būtu grūti vest. Visticamāk viņi tos zvērus ir aizbaidījuši.

Jācer vien, ka sestdien un svētdien Latvijas čempionāta mežos sēņotāju būs krietni maz, citādi vēl sanāks kā LČ garajā distancē, kad sēņotāju/ogotāju noturēju par dzirdināšanas punktu.

LČ izloze gan nav nesusi pārsteigumus, kā ierasts startēju sākumā, varētu pat teikt pašā sākumā, jo vien trīs citi mūsu grupas sportisti vēl pirms manis dzīs vagas. Labi vismaz, ka mums nav jāstartē arī paša mača sākumā.

Kurš tad ir labāks?

Atbraucu no Gulbenes ar labi padarīta darba sajūtu un divām otrajām vietām, pie kam tā otra otrā tā vien šķiet pārtaps par vēl vienu otro, jo pēc maniem aprēķiniem Sprinta kausu tieši tāpat kā pagājušogad noslēgšu otrajā vietā (jāpagaida gan vēl oficiālie rezultāti).
Un tā nu, domājot par kausiem, rezultātu tabulām un visu pārējo, atminējos, ka šonedēļ beidzot vajadzētu būt tam brīdim, kad lielajā Pasaules rangā ir dzēsušies 2007.gada Pasaules čempionāta punkti, kas droši ieviesīs lielas izmaiņas tabulā, jo, Pasaules čempionātā punktus rēķinot, tiek pielikt vēl 1.05 koeficients rezultātiem. Un tā nu ir arī noticis. 159.vietā, kurā šobrīd esmu arī es, biju arī pirms nedēļas, toties pirmajā 50niekā izmaiņas ir krietni lielākas un šobrīd Pasaules rangā labākais no latviešiem ir nevis Mārtiņš Sirmais, bet gan Edgars Bertuks - par veselām 15 vietām. Tagad ej nu saproti, kurš tad ir tas labākais...

Gulbenē

Līdz ar piedalīšanos Gulbenes kausa organizēšanā tā nu ir sanācis, ka pirmo reizi (nu vismaz kopš sevi atceros) esmu Gulbenē. Reizē ar organizēšanu pašā mačā arī piedalos, jo, ja reiz tik tālu ir braukt, tad nevar neizmantot izdevību uzskriet.
Pirms diviem gadiem, kad līdzīgi piedalījos Gulbenes kausā gan kā galvenais rezultātu cilvēks, gan arī skrēju, toreiz ar skriešanu vis tik raiti negāja, jo problēmas ar rezultātiem gan aizkavēja manu startu, gan arī pēc tam lielu distances daļu lika domāt par šīm problēmām nevis par karti.
Bet divu gadu laikā laikam kaut ko tomēr esmu iemācījies, jo, neskatoties uz to, ka arī šodien bija šādas tādas nebūšanas ar rezultātiem (par 95% tas bija vien tāpēc, ka ļaudis kā nākas nepārbauda to, vai mežā ieiet ar tādu pat SI karti kā pieteikušies, vai arī piesakot kļūdaini ievadījuši savu SI numuru un pirms starta visspār pat neiedomājas, ka vajadzētu ko pārbaudīt) un startā ierados pēdējā brīdī - pat nokavēju savu iekšāsaukšanas laiku, jo biju nez kāpēc iedomājies, ka starts man ir 2 minūtes vēlāk un tālab vēl iemēģināju gulbeniešu celtās meža tualetes, kad jau īstenībā bija jāiet pirmsstarta zonā. Lai vai kā distanci izdevās veikt ļoti labi, vismaz pats esmu apmierināts ar savu skrējienu un arī 2.vieta, vien nedaudz vairāk par minūti zaudējot Mārtiņam Sirmajam, nemaz nav peļams rezultāts. Redzēs kā rīt veiksies ar sprintu, bet vismaz par šodienu esmu apmierināts.

Plāni mainās

Šodien tika noziņots, ka LČ maratonā pārcelts no 5.oktobra uz 18. un tas nozīmē, ka šogad tomēr maratonā startēšu, savukārt uz Lietuvas tauri, kas notiek 18.-19.oktobrī gan laikam nebraukšu kā biju iecerējis. Piektajā oktobrī netiktu jebkurā gadījumā, bet astoņpadsmitajā būs vien jāskrien. Kā nekā jāaizstāv arī pagājušā gada sudraba medaļa.

P.S. Ne pārāk patīkamā lieta ir tā, ka laiks ir palicis vēsāks un nu jau treniņā nākas skriet ar jaku. Tas nepavisam nav jauki.

Mežā kopā ar klubu

Vakar no rīta biju sēņot. Grūti gan pulksten desmitus nosaukt par rītu sēņošanas izpratnē, bet tas bija agrākais, kad varējām sataisīties. Un, lai arī netālu no Ogres, tomēr iepriekšējie sēņotāji visas sēnes vēl nolasījuši nebija un šis tas tika arī manā grozā. Vienu gan zinu, ka ogošanas ātrums man tomēr ir lielāks kā sēņošanas ātrums, neskatoties pat uz to, ka sēnes ir krietni lielākas par ogām un sēņu litrā ietilpst krietni vien mazāk sēņu nekā ogu vienā ogu litrā. Un ja vēl pirmās 40 minūtes sēnes grozā liku salīdzinoši raiti, tad atlikušās 40 minūtes bija tukšais periods un, aizvien ilgāk iztiekot bez sēnes ielikšanas grozā, ar nepacietību gaidīju pēdējo sēni, kad varētu beidzot doties mājup un tā arī pēc tām ~40 minūtēm beidzot vienu nelielu dabūju.
Labā lieta, ko ieguvu no vakardienas sēņošanas, bija nedaudz piešauta acs, nu gluži kā īstenam sēņotājam, jo šodien Klubu stafetēs gan sākumā, vēl pie skatītāja punkta stāvot, vienu bekveidīgu sēni pamanīju, gan arī jau uz pirmo punktu skrienot vairākas sēnes skatam pavērās. Tomēr laikam līdz brīdim, kad tiku līdz pirmajam punktam biju pārslēdzis jau savu domāšanu uz distanci un vairāk sēnes nemanīju, un arī neviena dziesma (ja neskaita īsu brītiņu) galvā neskanēja, kas, cik esmu pamanījis, ir labs rādītājs tam, ka distance ir veikta pietiekami labi, jo nav bijis laika domāt par ārpus distances lietām.
Lai vai kā klubu stafetes ir interesants pasākums, lai satiktu sen neredzētus kluba biedrus, it sevišķi jau tāpēc, ka vajadzīgi kadri no dažādām vecuma un dzimuma kategorijām, kas nozīmē, ka arī kāds ne tik biežs meža viesis ir komandā jāiekļauj. Šogad arī izgājām uz kvalitāti nevis kvantitāti kā pagājušogad un trīs komandu vietā bija vien viena. Lai gan galu galā jau var teikt, ka arī kvalitāte pagājušogad bija labāka, jo arī 1.vieta bija krietni labāks rezultāts par šī gada septīto (objektīvi spriežot, vēl arī 2 noņemtās komandas bija par mums labākas).
Kopumā mačs bija noorganizēts diezgan labi, ja vien neskaita to, ka iepriekš izsludinātās distanču sarežģītības pakāpes patiesībā īpaši viena no otras neatšķīrās un 5.etapu, kas, lai arī bija vien 2,5km, mūsu 10gadīgajam Edgaram (citi zina viņu arī kā Viktoru) skriešana kaut kur pa taisno pāri purvam bija īsts pārbaudījums, kad viņš ir radis skriet, ja ne gluži vienmēr pa takām, tad pa līnijveida orientieriem noteikti. Toties pieredzi gan būs ieguvis.
Vēl ja man, protams, būtu ko teikt par to kartes zīmēšanas stilu, jo, kaut arī skrienot, vairāk vai mazāk man bija skaidrs, ko autors bija ar to domājis. Tomēr visai smieklīgi man likās tas, ka kartes apakšā ir uzlikti apzīmējumu skaidrojumi oficiālajiem apzīmējumiem, bet kartē reāli eksistē daudz dažādu zīmēšanas izdomājumu, kuri ne tuvu neatbilst oficiālajiem zīmēšanas standartiem, bet nu kamēr ir, kas tajās kartēs skrien, tikmēr jau lai zīmē kā grib. Latvijas kausa mačos gan nez vai šādā stilā zīmētu karti gribētu savās rokās redzēt.
Un visbeidzot, lai arī tik slikti man pašam nelikās, tomēr krietni nosmējos par Jāņa Tamuža komentāru par sava kluba rīkotajām sacensībām - "Jāatzīst, ka noorganizēts bija Ausekļa stilā- ar nospertiem KP, nestrādājošiem KP, nepareizi ieliktiem KP un citām likstām."

P.S. Šodien arī pa ilgiem laikiem skrēju bez sviedru lentes, jo biju aizmirsis to mājās, un jau distances sākuma daļā sapratu, ka tā tomēr ir noderīga lieta, jo sviedri lija acīs un vismaz sākumā sūrstēja ne pa jokam, pēc tam laikam pieradu.

Litrs pusstundā

Litrs pusstundā, iespējams, pat nedaudz vairāk. Tieši tāds ir mans ogu lasīšanas ātrums. Šodien beidzot saņēmos un devos uz mežu nevis skriet, bet gan ogot. Patiesībā tas izvērtās arī kā neliels treniņš, jo uz mežu devos ar riteni un uzminos tā, ka pat paguvu iesvīst. Atpakaļceļā gan braucu nedaudz uzmanīgāk, jo ogas spainītī cītīgi kratījās un, lai arī vāciņš bija virsū, tomēr ogas saspiest negribējās. Iespējams, būtu lasījis ilgāk, bet bija jāuzspēj uz Jeļenas Rubļevskas skrējienu Pekinā. Un tā nu 40 minūšu laikā ~1,5-2 litrus ar brūklenēm, nedaudz arī mellenēm un zilenēm salasīju.
Nezinu kā citur, bet Ogrē ogu ir pa pilnam, tāpēc, ja ogas kārojas, tad dodiet ziņu, rādīšu, kur lasīt!