Jāatkārto?!

Tagad, kad esmu pievienojis arī LČ rezultātus Stafešu kausa kopvērtējumam, ir tapis skaidrs, ka pie lielas veiksmes varētu atkārtot pagājušā gada kopvērtējuma uzvaru. Vienīgi tas nozīmē, ka uz Rīgas Kausu stafeti jāsavāc maksimāli spēcīgākā komanda.

Viena vieta augstāk

Šodien pamanīju, ka parādījušies pilnie atlašu rezultāti uz Pasaules militāro čempionātu, kas oktobra otrajā nedēļā būs Lietuvā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu esmu beigu rezultātos par vienu vietu augstāk t.i. ceturtais un tas nozīmē, ka kā ceturtais arī varēšu izvēlēties starta grupu. Lai gan tas nozīmēs arī to, ka izvēle būs lielāka un tāpēc, iespējams, grūtāk izdarāma.

Tāpat arī tapis skaidrs, ka nākamā gada CISM, kas būs Igaunijā atkal būs septembrī (no 16.-20.).

Joprojām neziņā

Tā kā magnētsikās rezonanses rezultāti ir jāgaida veselu nedēļu, tad pagaidām vēl esmu neziņā, cik slikti vai labi ar to mnu labo celi ir. Līdz ar to nav arī zināms, vai būs jāgriež vai nē.

Kādam jau nu noteikti nepaveicās

Pēc nesenās Latvijas basketbola spēles pret Maķedoniju, kurā mūsējie vinnēja ar viena punkta pārsvaru (īstenībā jau it kā neesot nemaz tas bijis trīs-, bet gan divpunktu metiens un mačs tika vinnēts ne pārāk godīgā veidā), pēdējā metiena autors teica, ka "mēs vinnējām, mums paveicās, viņiem nepaveicās, viņi nevinnēja". 

Par šodienas stafeti varētu teikt gluži tāpat, tikai tie, kam paveicās bija Kāpas komanda, bet nepaveicās krietni vairākiem. Visvairāk nepaveicās Alūksnes otrajai komandai, kura ar Timo Sildu pēdējā etapā pēc pirmā skatītāju punkta bija man vēl aiz muguras, taču jau pēc tam, kamēr izpildījos ar savu pirmo kļūdu, Timo jau tika man priekšā, taču beigās finišēja vismaz 10 minūtes aiz manis. Arī Vigas komandai un Ģirtam Liniņam nepaveicās, jo, lai arī trešā vieta bija tik tuvu, tomēr arī tā pārtapa vien piektajā. Un, protams, arī man nepaveicās, jo vēl divus punktus pirms beigām biju trešajā vietā, un, lai arī 4.vieta finišā, un viena no mērķiem - uzlabot pagājušā gada pozīciju, izpildīšana un pacelšanās par 3 vietām, tomēr, kad medālis ir bijis tik tuvu, tad gribi vai negribi, bet nākas vien sevi šaustīt.

Tagad, protams, zinu, ko būtu vajadzējis darīt citādāk un ko nevajadzēja darīt, tomēr mācība nākamajiem gadiem gūta laba un tā vien šķiet, ka nākamajos gados iekļūšana trijniekā būs nevis maz ticama iespējamība, bet gan gluži normāla parādība, jo pirmajā sešiniekā noteikti un, iespējams, pat pirmajā desmitniekā bijām gados jaunākā komanda (laikam Alūksne 2 bija vēl jaunāka, bet viņu 6niekā nebija) , un tas nozīmē, ka nākamajos gados kļūsim tik stiprāki. 

Te gan, protams, beigās būtu vērts piebilst, ka veicas jau stiprajiem un šodien noteikti Kāpa bija stiprāka par visām tām komandām, kas bija aiz viņiem. Malacis Gatis.

Ar lielu nožēlu sirdī

Lielā nožēla ir par to, ka šogad Latvijas čempionāts nebija atkal Balvos. Jo paskriet var un kā vēl var, bet ko tas dod, ja mežs tāds, ka, lai ātri skrietu, ir nopietni jāpiepūlas, un punkti arī nenāk pretī. Par karti gan man arī vietām komentāri būtu, bet laikam jau vienkārši pieradis esmu pēdējās nedēļas skriet Viļņa zīmētajās kartēs Latvijas ziemeļaustrumu daļā, un tad nu pārmesties uz cita zīmētāja kartēm nav tik viegli. (Jāatzīst gan, ka pirms punkta garā etapa beigās tas purvs jau nu noteikti kartē nebija zīmēts). Bet rīt gan būs atkal cits kartes autors, tāpēc jācer, ka rītdienas rezultāts tomēr būs labāks par šodienas izgāšanos - 14.vieta un vismaz 7 minūtes kļūdas jau nu noteikti ne tuvu nav tas, ko no šīm mača sagaidīju.
Bet nu vienmēr vinēt jau nevar :)

Sportam krusts?

Tā vien šķiet, ka pirmdien var nākties pieņemt krietni nopietnus lēmumus. Sports, ja ne nogalina, tad traumē gan.

Aizstājēji

Nu jau labu laiku mans zvēru uzskaitījums ir apstājies. Viena vienīga ieesla dēļ - krietni sen neviens lielāks zvērs par lapsu, kura pārskrēja pār ceļu, kad braucu uz Gulbeni, un vāveri, ko aizvakar sēņojot sastapu, nav manīts. Tā vien šķiet, ka periodā, kad gads atkal pagriezies uz ziemas pusi, sēņotāji ir nākuši zvēru vietā, jo to tagad ir tik daudz, ka pat atsevišķu uzskaiti man būtu grūti vest. Visticamāk viņi tos zvērus ir aizbaidījuši.

Jācer vien, ka sestdien un svētdien Latvijas čempionāta mežos sēņotāju būs krietni maz, citādi vēl sanāks kā LČ garajā distancē, kad sēņotāju/ogotāju noturēju par dzirdināšanas punktu.

LČ izloze gan nav nesusi pārsteigumus, kā ierasts startēju sākumā, varētu pat teikt pašā sākumā, jo vien trīs citi mūsu grupas sportisti vēl pirms manis dzīs vagas. Labi vismaz, ka mums nav jāstartē arī paša mača sākumā.