Lampa galvā

Šodien beidzot dabūju atpakaļ savu lampu. Nu strādā ne tikai ar baterijām, kas stiprinās uz galvas, bet arī ar turētāju, ko var likt pie jostas. Strādā labi, un skrienot īpašu problēmu, vismaz ar redzamību, nebija.
Grūtāk bija ar ko citu. Šodien netiku ēdis pusdienas, līdz ar to sajūta bija tāda, ka organisms nav uzņēmis spēcinošo barību un skriet bija ļoti grūti. Otra lieta, kas mani satrauc vairāk ir tas, ka laikam svētdien spēlējot boulingu būšu nedaudz pagriezis potīti, jo tā ir diezgan jūtīga. Tad nu skrēju ar elastīgo saiti, bet tik un tā brīžiem uz nelīdzenas virsmas diezgan asas sāpes jutu. Jācer, ka nākamajās dienās ies labāk.

Tumsa klāt

Šodien pirmā diena pēc pulksteņu pagriešanas un jau pirmais treniņš tumsā. Lampu, lai arī biju cerējis, ka dabūšu šodien, tomēr nedabūju, tad nu nācās izlīdzēties ar skriešanu pa pilsētu kur gaišāks un tad nu arī asfalts bija zem kājām, kas skriešanu padarīja krietni ātrāku nekā pa mežu.
Tā rezultātā 4 reizes skrēju gar trikotāžas kombinātu. Atkal apļošana. Rīt noteikti jādabū tā lampa.


Vienīgais mierinājums, ka pēc 2 mēnešiem dienas sāks kļūt garākas un arī visticamāk būs iespēja skriet pa gaismu.

Sagurums jūtams

Nu ir jau vairāk kā 24 stundas pagājušas kopš vakardienas skrējiena. Pa dienu bijām izgājuši nedaudz uzskriet un izkustināt kājas. Lai arī pašam tāda kopējā sajūta ir gluži ok, bet nu kājas gan atgādina, ka kaut kas ir darīts. Ikru muskuļi gana stīvi. Treniņā gan pats noteicu, ka, ja baigi vajadzētu, gan jau, ka vēlreiz varētu arī noskriet to gabalu arī šodien, bet nu nez vai tas ir tas, ko man šobrīd gribas.
Lai vai kā, joprojām ir jūtams gandarījums par noskrieto, šogad vēl 18.novembrī vajadzētu uzskriet tradicionālo Rembates skrējienu, bet citādi varu ar visu sirdi nodoties nākamā gada gatavošanās darbiem (t.i. cītīgai skriešanai). Nākamnedēļ tā nedaudz jāatvelk elpa un tad jau aidā uz priekšu. Tas gan tagad par lielu nožēlu jau notiks tumšajā dienas daļā.

1:16:28

Virsrakstā minētais laiks ir mana pirmā pusmaratona rezultāts. Pašam jau liekas, ka pirmajai reizei nemaz nav peļami. Grūti gan teikt, ko varētu darīt citādāk nākamajās reizēs. Skrējām no sākuma vienu aplīti 1.5km un pēc tam četrreiz pa 4.9km. Kopā it kā esot zīmīgais pusmaratona 21.0975 cipars. Ozolnieku aplis nu ir iemēģināts.
Pēc katra apļa paceļoties pa vienai vietai kopā tika izcīnīta pirmā vieta, beidzamo apli noskrienot 17 minūtēs apsteidzu arī vīru, kurš vēl 2 apļus pirms beigām bija gandrīz pusotru minūti priekšā man. Un grūti arī nemaz nebija. Pēdējā aplī gan pateicoties ātrākai skriešanai, lai noķerto pirmo, jau varēja just un dzirdēt ka skrienu, bet līdz tam viss gāja bez pārāk lielas piepūles. Tas priecē.
Iekš skriesim.lv arī ir rezultāti vēsturei.

Saudzējam apkārtni

Šodien bija vieglais pirmspusmaratona treniņš. Apskrēju riņķī karjeram un nopriecājos, ka ir kas izdarīts, lai nebrauktu tās mašīnas visās mazākajās taciņās. Viņā galā karjeram priekšā takai uzlikts ir baļķis, jācer, ka tas visur-klāt-gribēt piebraucējus uz kādu laiku atturēs, lai gan zinot kas notiek ar šādiem baļķiem, nebūtu nekāds brīnums, ja kāds neģēlis to jau drīz būs novācis.
Katrā ziņā mazais šodienas prieciņš tas ir noteikti.

Nags

Skaidri gan neatceros, vai to nospiesto nagu dabūju pēc o-maratona vai kādā treniņā, bet nu šodien tas savu eksistenci uz mana kājas pirksta beidza.

Nauda

Šis man likās diezgan interesanti - gada kopējais naudas balvu līderu saraksts (diezgan neoficiāls, gan pareizības labad būtu jāsaka). 24 tūkstoši eiro nepavisam nav slikti priekš o-sporta. Protams, līdzīgi kā arī tajā rakstā salīdzināts, ka tenisā tas ir 100 reizes lielāks cipars, tomēr sportošanai pietiek. Uz nometnēm var aizbraukt, inventāru sapirkt. Vecumdienām gan ar to nepietiks. Un vēl jau jāatceras, ka tad, lai šo dabūtu ir jāvinnē praktiski viss un visi.
Taču pieņemot, ka dzīve iet uz augšu un uz priekšdienām šīs balvu summas varētu tikai pieaugt, es teiktu, ka šāda summa nemaz nav tik maz. Vismaz teikt, ka nekādu naudiņu dabūt nevar..tā vairs teikt nevarēs.