Šogad šķiet reizes 3-4 esmu no treniņa pārnācis mājās ar asinīm uz kādas ķermeņa daļas. Lielajā aukstumā, kad ārā bija ap -20, tad, šķiet, divreiz man bija sācis nedaudz asiņot deguns - laikam deguna kapilāri nebija izturējuši lielo aukstumu. Tad vienreiz pārnācis mājās un novilcis cimdu atklāju, ka viens no pirkstiem ir kārtīgi notecējis ar asinīm. Šis joprojām ir visai mīklains gadījums, un visreālākais atšifrējums šo asiņu izcelsmei ir tas, ka, ejot laukā no mājas, kaut kā esmu aizķēris roku, verot ciet vārtiņus.
Savukārt vakar piedzīvoju pirmo šī gada kritienu uz asfalta. Iepriekš pāris reizes gadījās paslīdēt un zaudēt līdzsvaru, taču nokrist uz sniegota seguma ir daudz mazāk sāpīgi nekā to izdarīt uz asfalta. Lai arī šīs dienas sniegs kūst patiesi strauji, un lielākoties asfalta segums uz visiem ceļiem ir praktiski no sniega atbrīvojies, tomēr vietām vēl kāds ledus laukums uz ceļa ir palicis. Tieši tādu vakar vakarā nepamanīju un paslīdot, pēc slaida lidojuma piezemējos uz asfalta, nedaudz apskādējot celi. Visnepatīkamākais bija tas, ka treniņš vēl nebija ne pusē, bet cimdi jau bija slapji, un tāpēc uz treniņa beigām slapjo cimdu dēļ sāka salt rokas.
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).