ceturtdiena, 2016. gada 1. decembris

Gada kopā savilkšana

. . .

Decembrī parasti jau sākas gatavošanās nākamajai sezonai. Un tā kā nākamgad Latvijā sacensību sezona sāksies jau marta vidū ar Liepājas pusmaratonu Skrien Latvija ietvaros, tad sanāk, ka līdz sezonas sākumam atlikušas vien piecpadsmit nedēļas. Bet, pirms mesties jaunajos treniņciklos un domās par nākamo sezonu, jānovērtē, kas ir paveikts šajā sezonā.
Divpadsmit mēnešos kopš pērnā gada 1.decembra sacensībās un treniņos kopā noskrieti nepilni 8600 kilometri un skrienot pavadītas gandrīz 610 stundas. Šajā laikā esmu startējis 20 sacensībās – 1 reizi manēžā, 6 reizes stadionā, 10 reizes šosejā un 3 reizes ne-asfalta skrējienos. Sacensībās kopumā noskrieti 333 kilometri un garākās distances sacensībās bija 3 maratoni un 6 pusmaratoni.
Lai cik neparasti man pašam tas nešķistu, bet šis ir pirmais gads kopš manu sportisko gaitu sākuma 90-to gadu vidū, kad nepiedalījos nevienās sacensībās ārpus Latvijas.
2016.gadā tiku pie 5 personīgajiem rekordiem – pirmrekordi 1500 m telpās (4:23.56) un 3000 m stadionā (8:55.32), kā arī jauni rekordi 5000 m stadionā (15:25.98), 10 000 m stadionā (32:08.32) un 10 km šosejā (31:51).
Šajā gadā arī kopumā piecas reizes kāru kaklā Latvijas čempionātu medaļas – sudraba medaļu maratonā, 10 km šosejā un garajās distancēs komandām, savukārt bronzas medaļu pusmaratonā un 10 000 m stadionā.
Par visām manām šī gada sportiskajām gaitām lasāms tepat blociņā gan īsākos, gan garākos ierakstos. Taču lai gada kopsavilkums būtu pilnīgs, tad pāris no lietām jāpiemin vēlreiz gada nomināciju sadaļā:
  • Gada sacensības: Latvijas čempionāts 10 kilometros šosejā Piltenē - Piltenē tiku pie LČ sudraba, taču gada sacensību godu tās manā skatījumā ir izpelnījušās tāpēc, ka tās bija sacensības sarīkotas tieši priekš skrējējiem. Pēdējos gadus, kad vietējie mači aug aizvien lielāki, brīžiem šķiet, ka sportiskās lietas ir sekundāras, bet galvenais uzsvars ir uz mārketinga aktivitātēm, maksimāli lielu dalībnieku skaitu. Un nav vairs tās sajūtas, ka katrs dalībnieks ir no svara. Piltenes skrējienā, kas gan notika tikai pirmo reizi, bija padomāts par to, lai būtu viss, kas skrējējiem nepieciešams, un brīžiem nepameta sajūta, ka rīkotāji ir  pat pārāk pacentušies tik mazam dalībnieku skaitam.
  • Gada rekords: 3000 m stadionā (8:55.32) - Lai arī it kā esmu garo distanču skrējējs, tomēr šogad personīgos rekordus laboju īsākajās distancēs, bet rekordus maratonā un pusmaratonā, ko šosezon cerēju labot, tā arī nesanāca izskriet. 3000 metrus sacensībās skrēju pirmo reizi un 'Gada rekorda' titulu šis skrējiens ir pelnījis, jo tajā pārsteidzu pats sevi. Pirms starta likās nereāli izskriet ātrāk par deviņām minūtēm, bet finišā pulkstenis rādīja pat 8:55, kas man bija patiešām liels pārsteigums un apziņa, ka varu vairāk kā šķiet.
  • Gada rezultāts: Rīgas maratons (2:19:53) - Sezonas lielais mērķis bija aizbraukt uz Rio Olimpiskajām spēlēm, un visa pavasara treniņi bija pakārtoti Rīgas maratonam, kurā biju cerējis izpildīt olimpisko normatīvu. Kaut līdz normatīvam pietrūka 53 sekundes, tomēr 2:19:53 tik un tā ir augstvērtīgākais rezultāts sportiskajā ziņā. Skrējiens Rīgā arī apliecināja to, ka pie ļoti labas sagatavošanās varu skriet maratonu zem 2:20 un, ka pirms diviem gadiem izskrietais līdz šim mans ātrākais maratons Barselonā (2:19:02) tomēr nebija nejaušība. 
  • Gada uzvara: Ventspils maratons - Šogad kā pirmais finišēju četrās no sacensībām - Olainē, Rembatē, Rīgas čempionātā stadionā un Ventspilī. Pirmie trīs no šiem skrējieniem bija ar diezgan mazu dalībnieku skaitu, un arī īstu konkurentu man tajos īsti nebija, piedevām tie arī vairāk tika izmantoti treniņu nolūkos. Turpretī uzvara Ventspilī noteikti bija īpaša - līdz šim ne reizi nevienā maratonā nebiju finišējis pirmais. Un uzvarēt savu pirmo maratonu Ventspils pirmajā maratonā noteikti ir vēl īpašāk.
  • Gada medaļa: Bronzas medaļa Latvijas čempionātā pusmaratonā Kuldīgā - Latvijas čempionāta medaļu skaits manā medaļu krājumā, kā jau iepriekš rakstīju, papildinājās ar piecām medaļām. Vēl divas - 3000 metros un 5000 metros stadionā - bija vien dažu sekunžu attālumā. Taču medaļa LČ pusmaratonā noteikti bija īpašāka par visām, jo, pirmkārt, šis bija skrējiens, kurā noteikti nebiju cerējis finišēt starp trim labākajiem, bet arī tāpēc, ka šeit izbaudīju patiešām īstu čempionāta cienīgu cīņu ar konkurentiem skrienot plecu pie pleca lielu distances daļu.
  • Gada ceturtā vieta: 10 000 metros stadionā Latvijas Olimpiādē Valmierā - It kā sportistiem visnetīkamākās esot otrās un ceturtās vietas. Otrais šogad biju piecās sacensībās, taču otrajam vismaz ir iespēja pastāvēt uz pjedestāla, savukārt ceturtais uz pjedestālu var paskatīties tikai no malas. Un kā ceturtais uz pjedestālu no malas šogad skatījos veselas četras reizes. Taču Latvijas Olimpiādē noteikti bija visnepatīkamākā ceturtā vieta, jo trešajā pozīcijā šajā skrējienā atrados 24 no 25 apļiem, savukārt vīrs, kam pēdējā aplī trešo vietu pazaudēju, visus šos 24 apļus bija cieši man aiz muguras, visu grūto "vilkšanas" darbu atstājot man, lai pēdējā aplī no manis vienkārši aizskrietu.
  • Gada neveiksme: Otrā vieta Valmiera maratonā - Par otro vietu maratonā un sudraba medaļu Latvijas čempionātā droši vien būtu grēks sūdzēties, taču tas nebija tas uz, ko biju cerējis, ne arī tas uz ko man vajadzēja būt spējīgam. No otras puses, tā kā droši vien pret šo skrējienu arī neattiecos pietiekami nopietni, tad varbūt to nemaz nevajadzētu saukt par neveiksmi, bet gan par likumsakarību.
  • Gada kļūme: Kritiens Latvijas Olimpiādē 5000 metru distancē stadionā - Nokrist jau otrajā aplī, pēc tam atgūt iekavēto, izcīnīt ceturto vietu un finišēt ar jaunu personīgo rekordu. Šāds scenārijs bija skrējienam Valmierā, un esmu diezgan drošs, ka rezultāts būtu sliktāks, ja ne kritienā iegūtais adrenalīns. Kritienā gan arī ieguvu pamatīgi nobrāztu un atsistu elkoni, muguru un celi, un kritiena sekas elkonī jutu vēl vairākus mēnešus pēc tā.
Kad nu gada nominācijas ir sadalītas, tad pašās beigās vēl gribu pateikt paldies tiem, kas man šogad ir palīdzējuši manās sportiskajās gaitās. Paldies Adidas par skriešanas inventāru, paldies Dobeles dzirnavniekam par brokastu putrām un makaroniem, paldies Gatim no 42km.lv paldies mūsu Skrien Latvija komandas atbalstītājiem Adidas/VSK Noskrien/Isostar/JurSiKo/Best4Sport TV. Paldies arī Ogres novada pašvaldībai par transportu uz šī gada sacensībām. Un paldies visiem pārējiem, kas šogad par mani ir turējuši īkšķus, atbalstījuši, kas ir cerējuši, priecājušies, komentējuši, kritizējuši un bijuši ar mani un par mani šajā 2016.gada sezonā. Nākamgad noteikti būs vēl labāk!

2 komentāri :

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...